ZZS nezina, par ko KNAB iztaujājuši Vējoni

Armands Krauze

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklim Armandam Krauzem neesot zināms, par ko bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis iztaujāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai gan ZZS valdē īsi pārrunāti pēdējā laika notikumi par tiesībsargājošo institūciju darbībām, apliecināja politiķis.

Krauze norādīja, ka par to uzzinājis no medijiem ZZS valdes sēdes laikā, kurā šī vēsts uzņemta ar lielu pārsteigumu. ZZS valdes sēdē konstatēts, ka politiskā spēka rīcībā nav vairāk informācija kā medijos. ZZS valdē īsi pārrunāta arī bijušā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas deputāta Ingmāra Līdakas (LZP) iztaujāšanu KNAB un izdarīti līdzīgi secinājumi, ka politiķu rīcībā nav papildu ziņu šajā jautājumā.

Arī vaicāts, vai Vējonis varētu būt iztaujāts saistībā ar KNAB aktivitātēm būvniecības jomā vai Līdakas iztaujāšanu KNAB, Krauze skaidroja, ka to nezina.

4

Vējonis bija ZZS virzīts kandidāts Valsts prezidenta amatam. Savulaik pēc kļūšanas par Valsts prezidentu Vējonis apturēja darbību ZZS un Latvijas Zaļajā partijā, norādīja Krauze. Arī pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru beigām Vējonis nav atjaunojis darbību ZZS.

Kā ziņots, KNAB otrdien iztaujāts arī Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna "Volkswagen" ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā blakus vadītājam priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Otrdien KNAB iztaujāja arī Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja ZZS.

Līdaka apgalvo, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

"Kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks es tikos ar daudziem cilvēkiem, un KNAB darbiniece mani iztaujāja par to, ar ko tikos," sacīja Līdaka.  

4

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Saskaņā ar LETA un Latvijas Televīzijas novēroto otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būve" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

Patlaban KNAB nav aģentūrai LETA atklājis, vai šajā kriminālprocesā ir aizdomās turētās personas.

Vējonis Valsts prezidenta amatu ieņēma laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam. 2014. gadā viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu. Tāpat savulaik bijis Saeimas deputāts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pirms kļūšanas par Valsts prezidentu viņš bija ZZS veidojošās LZP biedrs.