Pētnieki brīdina, ka atteikšanās no gaļas uzturā var kaitēt smadzeņu veselībai

FOTO: Pixabay

Atteikšanās no gaļas un pievēršanās veģetāram vai vegāniskam dzīvesveidam mūsu planētas labā, protams, nav peļama ideja, tomēr augu diēta var kaitēt smadzenēm, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "BMJ Nutrition, Prevention & Health".

Vegānisks vai uz augu bāzes balstīts uzturs var kaitēt cilvēka smadzeņu veselībai – īpaši tad, ja organismā jau tāpat ir zems holīna (B grupas vitamīniem piederoša viela) līmenis.

Holīns ir ļoti būtiska uzturviela, tomēr tā daudzums, ko saražo cilvēka aknas, nav pietiekams organismam. Šī viela ir kritiski svarīga smadzeņu veselībai, īpaši augļa attīstības laikā. Tā arī ietekmē aknu funkcijas.

Primārais holīna avots ir liellopu gaļa, olas, piena produkti, zivis un vistas gaļa. Daudz mazāk tā ir riekstos, pupās un krustziežu dzimtas dārzeņos, piemēram, brokoļos.

1998. gadā, apzinoties holīna nozīmīgumu, ASV Medicīnas institūts noteica minimālo ikdienas holīna devu. Tie bija no 425 mg dienā sievietēm un no 550 mg vīriešiem. Savukārt grūtniecēm vai ar krūti barojošajām māmiņām šī deva bija 450 mg un 550 mg dienā liela.

2016. gadā Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde publicēja līdzīgas ikdienas prasības, tomēr aptaujas Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā liecina, ka holīna devas ikdienā kļūst arvien mazākas.

"Tas ir ļoti uztraucoši, ņemot vērā mūsdienās valdošās tendences atteikties no gaļas uzturā," teica pētniece Emma Dērbīšīra.

Pētniece brīdina, ka piena, olu un gaļas izslēgšana no uztura var negatīvi ietekmēt holīna līmeni cilvēka organismā.

Uz augšu