Vesere raidījumam norāda, ka ik pa laikam parādās arī tādas vietas, kas ir pēkšņi tā kā uzradušās, bet faktiski viņas jau ir skaidri pēc visām pazīmēm, tas jau ir sen bijis piesārņojumus.
"Pirms gada Rīgas domes apstiprināja veikala "Lidl" būvprojektu, mēnesi vēlāk domes nolīgti eksperti pabeidza izpēti apkārtējās pašvaldības zemēs. Šopavasar izpēti veica arī "Lidl Latvija". Tikai tad teritoriju iekļāva piesārņoto vietu reģistrā," paskaidroja Vesere.
"Lidl Baltic" komunikācijas vadītājs Valds Lopeta "Nekā personīga" atklāj, ka laikā, kad "Lidl" nopirka šo zemes gabalu no cita uzņēmuma, viņi nezināja par piesārņojumu šajā teritorijā.
"Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā," raidījumam norādīja Lopeta.
Krievu salā padomju laikā atradās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Pirms 17 gadiem dažādu ķīmisku vielu piesārņojums tika konstatēts 12 hektāru platībā: "Hapaka grāvī gadā noplūst 50 tonnas dzelzs, 1,2 tonnas organiskās vielas, 4,3 tonnas sulfātu, 0,12 tonnas slāpeklis."
Pirms pieciem gadiem, kad sāka kustēties vērienīgais Krievu salas apbūves projekts, Rīgas brīvosta pasūtīja vēl vienu pētījumu. Izrādījās, ka piesārņojums gandrīz pilnībā pazudis, tikai ap vecu katlu māju vēl atrodami naftas produkti. Piesārņotā teritorija tika samazināta vairāk nekā trīsdesmitkārt, un tagad nesasniedz pat pushektāru. Piesārņotās vietas statuss brīvostai vairs neliedza apbūvēt gandrīz visus salas ziemeļus.
Tomēr piesārņojums nekur maģiski nav pazudis. Pagājušajā gadā tapušajos Krievu salas lokālplānojuma dokumentos minēts, ka ķimikālijas aizvien tiek konstatētas visā teritorijā.
Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere situāciju raidījumam skaidro: "Pieļauju, ka varbūt ir bijusi situācija, tad, kad tika veikta šī izpēte, bija zems pazemes ūdeņu līmenis. Attiecīgi nenotiek naftas produktu migrācija, netiek novērots akās šis piesārņojums. Es pieļauju, ka tā varētu būt. Ja mēs ņemtu tādā periodā, kad tikko nolīst lietus, pazemes ūdeņu līmenis paceļas, līdz ar to arī migrācija notiek straujāk."
"Par piesārņojumu atbildīgs ir tas, kurš to radījis. Bet tas nepalīdz sakopt vietas, kas piedrazotas padomju gados. Dažos lielos objektos kā Inčukalna gudrona dīķos un Karostā attīrīšanu finansējusi valsts un Eiropas Savienības fondi. Par mazākiem objektiem neviens neliekas ne zinis, iedzīvotāju veselībai nodarītais kaitējums arī nav apzināts," raidījumam norāda Kurmahere.
Nauda savulaik piešķirta tikai veco izgāztuvju aizvākšanai un iekapsulēšanai. Taču pat pēc sakopšanas izgāztuves vēl desmitiem gadu turpinās piesārņot gruntsūdeņus.
Izgāztuves "Brakšķi" vadītājs, "Zemgale Eko" valdes loceklis Aleksejs Jankovskis komentē: "Mēs četrreiz gadā veicam piesārņojuma kontroli apkārt izgāztuvei, ir izveidoti septiņi urbumi. Situācija, kopš mēs sākām uzraudzīt - no 2008. gada - nav pasliktinājusies. Varu pateikt, ka palika [tajā pašā] līmenī."
Viņš raidījumam norāda, ka "daļā vēsturiski piesārņoto vietu izrādās, ka bīstamās vielas vienkārši pazudušas bez jebkādas tīrīšanas. Bijušajās Rīgas Dārzniecības pesticīdu noliktavās tagad plāno būvēt dzīvojamās mājas. Pirms desmit gadiem analīzes augsnē te uzrādīja dzīvsudrabu, hromu, kadmiju, naftas produktus un citas vielas. Pagājušajā gadā piesārņojums vairs nav atrasts".