Ne tikai cilvēkiem ir bagātīga emocionālā pasaule – tāda ir arī dzīvniekiem. Un reizēm mūsu mīluļiem, tieši tāpat kā cilvēkiem, dažādu problēmu risināšanā ir nepieciešama psihologa palīdzība. "PetCity" speciāliste un veterinārārste Jevgēnija Ostroga portālam "Apollo" atklāj, ar ko nodarbojas zoopsihologs un cik svarīgi tas ir mājdzīvniekam.
Vienotu terminu par to, kā tad īsti atzīmēt augstāk minēto profesiju, nav, taču zoopsihologs ir plašs jēdziens speciālistam, kas strādā ar dzīvnieku uzvedību. Tie ir gan zinātnieki, kas to pēta, gan kinologi, kas guvuši attiecīgu izglītību, lai ar dzīvniekiem strādātu.
Uzvedības speciālists var būt palīgs tajos gadījumos, kad mājdzīvnieka saimniekam ir kādi neatrisināti jautājumi par mīluļa uzvedību, kas vairs neattiecas tikai uz parastu paklausību. Vairumā gadījumu suņu skolas specializējas uz suņa iemācīšanu staigāt blakus, gulēšanu, sēdēšanu un citiem dresēšanas veidiem, bet ko darīt, ja suns, piemēram, nespēj viens pats palikt mājās? Tas saistīts ne ar dzīvnieka fizisko, bet gan morālo pašsajūtu.
Eksperte norāda, ka mājdzīvnieku saimniekiem iesaka uzvedības speciālistu apmeklēt vismaz divreiz - pirmo reizi pirms mājdzīvnieka iegādes, otro reizi, kad dzīvnieks ir tikko nonācis pie jaunā saimnieka. Speciālists cilvēkiem var palīdzēt saprast mājdzīvnieka psiholoģiju, domāšanu, kā arī laicīgi novērst iespējamo saimnieka kļūdu pieļaušanu sava mīluļa audzināšanā.
"Jebkuras uzvedības problēmas labākais risinājums ir preventīvi pasākumi, kad tiek izdarīts viss, lai tā nenotiktu," skaidro Ostroga.
Eksperte uzsver, ka 90% zoopsihologa darba ir ar īpašnieku, nevis dzīvnieku.
Pats galvenais uzvedības speciālista pienākums ir iemācīt četrkājainā drauga īpašniekam redzēt un saprast to, ko suns vai kaķis mums mēģina pateikt. Tas ir ļoti grūti, jo cilvēks ne vienmēr precīzi saprot dzīvnieka ķermeņa valodu un signālus - tos var izskaidrot zoopsihologs.
Suns piečurā saimnieka apavus, jo mēģina atriebties - Ostroga norāda, ka šī ir visbiežākā kļūda mājdzīvnieka signālu tulkošanā.
Tieši tādās reizēs talkā nāk zoopsihologs, kurš paskaidro, ka suņiem vispār nepiemīt tāda sajūta kā atriebība.
"Cilvēki ļoti pielīdzina dzīvniekus sev. Tas nav pārmetums, jo ne visiem ir speciāla izglītība šajos jautājumos, bet tieši tāpēc ir vērts apmeklēt uzvedības speciālistu. Viņi ir domāti, lai izskaidrotu un pamācītu cilvēkus tajā, kā vispareizāk audzināt savu mīluli.
Zoopsihologs ir kā tulks starp īpašnieku un suni.
Ja saimniekam tiek paskaidrots, kāpēc suns izrāda kādu konkrētu uzvedību, tad ir ļoti viegli paskaidrot, kā ar to pareizi strādāt un risināt problēmu," bilst eksperte.
Sākotnēji zoopsihologs konstatē problēmas būtību, taču tad ķeras klāt terapijai, kas var būt arī uzvedības koriģēšana un maiņa. Zoopsihologa pacienti var būt gan suņi, gan kaķi, kuriem ir dažādākās problēmas - sākot ar nepaklausību un destruktīvu uzvedību, beidzot ar agresiju pret cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka kinologs un dzīvnieka uzvedības speciālists ir divas dažādas profesijas.
Kā paskaidro eksperte, Latvijā ir ne mazums arī kinologu, kuri ir ieguvuši atbilstošo izglītību arī zoopsiholoģijā.
Parasti Latvijā kinologs ir pabeidzis kinologa kursus, kurus piedāvā Latvijas Kinoloģiskā federācija, kā arī izgājis apmācību pie kinologiem, taču jebkuram kinologam ir iespēja iegūt papildu zināšanas arī zoopsiholoģijā. Ostroga gan skaidro, ka Latvijā situācija ir diezgan bēdīga, jo valstī nav neviena institūcija, kas regulētu to, kurš cilvēks var saukt sevi par zoopsihologu. Mājdzīvnieka īpašniekiem ir rūpīgi jāapsver un jāizpēta, pie kādu izglītību ieguvuša speciālista tiek vests dzīvnieks, lai viņam netiktu nodarīts pāri – gan fiziski, gan psiholoģiski.
