25 fakti par prāmja "Estonia" noslēpumaino katastrofu (11)

1. Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994. gada 28. septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā - viļņu augstums tajā vakarā bija aptuveni seši metri.

2. Kuģi vadīja kapteinis Arvo Andersens.

3. Uz kuģa atradās 989 cilvēki, no kuriem bojā gāja 852.

4. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 138 cilvēki.

5. Pasažieru vidū bija 24 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem bojā gāja 17.

6. Prāmja "Estonia" nogrimšana bija Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.

7. Prāmis devās ceļā 27. septembra vakarā plkst. 19.15. Pulksten vienos naktī prāmi satricināja spēcīgs grūdiens un skaļš troksnis, kas daudziem izklausījās pēc sprādziena. Tas atkārtojās vēl divas reizes, trieciena vilnim pārņemot visu kuģi.

8. Pēc triecieniem kuģis strauji sasvērās uz labo pusi, pārvēršot koridorus par stāvām sienām, bet sienas ar durvīm - par nepārvaramu šķēršļu joslu. Veci cilvēki un bērni nespēja noturēties pie sasvērtā kuģa trepju margām, daudzi kopā ar ripojošām mantām krita lejup dziļajās aizās, par ko bija pārvērtušies kuģa koridori.

9. No pasažieriem neizdzīvoja 97 procenti sieviešu, kā arī neviens bērns, kurš būtu jaunāks par 12 gadiem.

10. Prāmis nogrima ļoti ātri - nepilnas stundas laikā tas jau bija zem ūdens.

11. Kuģa vraks guļ tikai 80 metru dziļumā. Salīdzinājumam - kuģa garums bija 150 metri.

12. Daļa speciālistu un ekspertu uzskata, ka katastrofas cēlonis bija kuģa konstrukcijas nepilnības, spēcīgā vētra un apkalpes kļūmīgā rīcība, tomēr pastāv vēl viena versija - prāmis nogremdēts apzināti, lai slēptu pēdas.

13. Katastrofas oficiālais iemesls - viļņi vētras laikā salauza prāmja viziera priekšgala slēdžus un stiprinājumus, kas bija pārāk mazi, tāpēc 55 tonnas smagais vizieris nolūza. Prāmja autoklājā caur priekšgala rampu ar ātrumu 20 tonnas sekundē ielauzās ūdens, izkustinot kravas automašīnas, kas nebija atbilstoši nostiprinātas. Ūdens pa ventilācijas lūkām strauji izplatījās pārējās kuģa telpās, izraisot strauju prāmja sasvēršanos pa labi.

14. Trīs nedēļas pēc katastrofas Zviedrijas valdība nolēma prāmi "Estonia" apklāt ar betona sienu, bet vēlāk tas izrādījās tehniski neiespējami. Sagatavošanas darbu laikā bojāejas vietai tika uzbērtas 400 000 tonnas smilšu un akmeņu.

15. Uzreiz pēc katastrofas jebkādi niršanas un izpētes darbi šajā vietā tika aizliegti.

16. Vācu žurnālistei Jutai Rābei 2000. gadā, neskatoties uz Zviedrijas varasiestāžu iebildumiem, izdevās nolaisties pie kuģa vraka kopā ar amerikāņu miljonāra Grega Bēmisa ekspedīciju. 

17. Žurnāliste nāca klajā ar videomateriāliem, kuros redzami neizskaidrojami caurumi kuģa korpusā un zem autoklāja, kurus vairākas neatkarīgas ekspertīzes atzina par sprādziena radītiem.

18. Žurnāliste arī apgalvo, ka kapteinim galvā bijusi šauta brūce un kopā ar viņu uz komandtiltiņa atradušies vairāku neatpazītu cilvēku līķi privātās drēbēs.

19. 2005. gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunu izmeklēšanu, kad daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.

20. Divi aculiecinieki norādījuši, ka pēdējā brīdī uz prāmja uzbrauca divas kravas automašīnas, kuru dēļ par 15 minūtēm kavējās reiss.

21. Igaunijas prāmja katastrofas izmeklēšanas komisija nav apstiprinājusi, ka uz prāmja nav atradusies militāra krava, toties tā atklājusi, ka starp Zviedriju un Igauniju 1993. gadā tika noslēgta slepena vienošanās par militārā mantojuma transportēšanu. Vienošanās joprojām ir valsts noslēpums un ar to saistītie dokumenti - slepeni.

22. Zviedrijas Apelācijas tiesa 2006. gadā apstiprināja, ka divas reizes "Estonia" slepeni vedis militāru kravu no Tallinas uz Stokholmu, vienu no tām - tikai nedēļu pirms liktenīgā reisa, līdz ar to traģēdijas naktī uz klāja varēja atrasties nezināma krava, kas varēja būt iemesls traģisko notikumu ķēdei.

23. Pirms trīs gadiem izveidots prāmja "Estonia" upuru tuvinieku fonds (SEA), kas regulāri lūdz Zviedrijas valdībai atsākt izmeklēšanu un izmeklēt kuģa vraku. Tas tiek atteikts, pamatojoties uz starptautisko vienošanos, kas liedz veikt jebkādas darbības prāmja bojāejas vietā - tā pasludināta par bojāgājušo kapavietu.

24. Par prāmja bojāeju uzņemta dokumentālā filma.

25. Portāls TVNET pētījis prāmja "Estonia" katastrofu un atklājis vēl nedzirdētus faktus par šo vēstures notikumu.