Latvijas Bankas jaunais prezidents - Zīle, Kazāks, Cērps vai Bauze?

Ilmārs Rimšēvičs.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Partijas neformāli ir sākušas apspriest pretendentus Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam, kurā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies šā gada 21. decembrī, tomēr pagaidām partijām ir vēlme to nedarīt publiski, raksta "Latvijas Avīze".

Vairāki politiķi uzskata, ka par LB prezidentu valdības partijām vajadzētu vienoties oktobrī, bet, cituprāt, vispirms Saeimai jāizvēlas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un tikai tad jāuzsāk minētā diskusija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) notikumu turpmāko gaitu saista ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem likumā par LB, kas paredz samazināt LB prezidenta pilnvaru laiku no sešiem līdz pieciem gadiem, kā arī noteikt ierobežojumu vienai personai ieņemt LB prezidenta amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus. Likuma izmaiņu projektā ir plānots uzdot valdībai līdz 2020.gada jūnija beigām iesniegt Saeimā grozījumus, kas paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

Latvijas Bankas prezidenta kandidātus var izvirzīt desmit Saeimas deputāti. Opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs prognozējis, ka ne Saeima, ne koalīcija nespēs vienoties par kopīgu kandidātu, paredzot, ka lielākās izredzes ieņemt amatu esot Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem (VL-TB/LNNK) vai LB padomes loceklim Mārtiņam Kazākam.

Kā raksta laikraksts, neoficiālā informācija esot pretrunīga, jo, pēc citu politiķu domām, "par politisku kandidātu nevar būt ne runas". Pretendentu lokā vēl tiek minēts, piemēram, bijušais FKTK priekšsēdis Uldis Cērps, kurš darba gaitas turpināja finanšu institūcijās ārpus valsts, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kurš ir bijis arī LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Zīle savas iespējas vadīt LB vērtējis atturīgi, vien norādot, ka viņa kandidatūra esot izteikti politiska, kas pats par sevi nebūtu šķērslis, minot piemērus no citu valstu pieredzes. Viņaprāt, svarīgi ir nodrošināt, lai LB prezidents ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā un spējīgs profesionāli un aktīvi strādāt Eiropas Centrālās bankas padomē.

Tāpat esot būtiski, lai ne tikai visas valdības partijas spētu vienoties par vienu kandidātu, bet viņam būtu arī kādas opozīcijas partijas atbalsts, "jo koalīcija ir pretrunīga un tā nevar nodrošināt stabilu vairākumu uz ilgu laiku". Viņaprāt, ļoti slikti būtu, ja valdības partijas nespētu vienoties un iniciatīvu LB prezidenta izvēlē pārņemtu opozīcija.

"Grūstīšanās starp partijām par vienu vai otru kandidātu notiks. Būtu labi, ja koalīcija spētu vienoties," sacījis deputāts Gatis Eglītis (JKP), bet tādas pārliecības viņam neesot. Politiķis pieļāva, ka tad būs jāmeklē kāds pretendents, kas vēl netiek apspriests. Viņaprāt, būtu labi par kandidātu tikt skaidrībā oktobrī. Neminot nevienu pretendentu vārdā, Eglītis atzina, ka vismaz divus no kuluāros nosauktajiem JKP būtu grūti atbalstīt - viens, [kas iepriekš strādājis FKTK], varētu būt daļēji atbildīgs par finanšu situāciju, kādā nonākusi Latvija, bet kādam citam neesot centrālās bankas vadītājam nepieciešamās pieredzes vadošā amatā.

Uz augšu