Ģenerālprokurors ir pārliecināts, ka Bordāna vēršanās pret viņu bija politiski motivēta

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (no kreisās) un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pirms Tieslietu padomes sēdes, kurā tieslietu ministrs Tieslietu padomes locekļiem prezentēs ieceri veidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārliecināts, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) vēršanās pret viņu bija politiski motivēts pasākums.

Kā intervijā LTV "Rīta panorāmā" pauda ģenerālprokurors, vēl pirms Saeimas vēlēšanām no politiķiem bija izskanējuši paziņojumi, ka jāvērtē dažādu amatpersonu darbs.

Kalnmeiers uzsvēra, ka viss pret viņu vērstais process bijis pilns dažādu neatbilstību likumiem, piemēram, Bordāns ģenerālprokuroram paziņojis, ka viņš zaudējis ministra uzticību, lai arī "man nekāda uzticība viņam nav jāpierāda".

Pēc Kalnmeiera vārdiem, Bordāns esot samelojies par ģenerālprokurora tikšanos ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, proti, ka viņš būtu īpaši skrējis pie Bičkoviča "sakārtot jautājumu".

Izteikt nepatiesus apgalvojumus Bordānam acīmredzot ir raksturīgi, izteicās Kalnmeiers, piebilstot, ka tieslietu ministrs turklāt ne pārāk orientējas likumos.

Kalnmeiers vērtēja, ka likumu regulējums ģenerālprokurora iecelšanai un atlaišanai Latvijā esot labs, jo pasargā ģenerālprokuroru pret politisku ietekmi. Bordāns ir izteicies, ka šo regulējumu vēlētos mainīt.

Kā ziņots, AT senatore Marika Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai vēl tiks sasaukts AT plēnums.

Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process.

Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".

17. maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

Uz augšu