/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2019/10/30/12700650t1hff96.jpg)
Visu Svēto dienas vakarā cilvēki jau ir pieraduši redzēt dažādus briesmoņus un biedēšanas taktikas, taču šajā gadījumā ieraudzītās šausmas bijušas pat ļoti īstas.
2004. gada Halovīna naktī istabas biedrenes Leslija Mazzara, Adrianne Insoņa un Lorena Meanza devās pie miera pēc aktīvas saldumu izdāļāšanas vietējiem bērniem. Lesliju aptuveni vienos naktī uzmodinājis kāds troksnis pie loga. Tā kā viņa nav sapratusi, kas notiek, viņa šausmās pametusi māju un paslēpusies dārzā, kur novērojusi, kā kāds cilvēks pamet viņu istabu caur logu. Kad viņš bija devies prom, viņa atgriezās un atklāja, ka viņas draudzenes ir aukstasinīgi noslepkavotas.
FIB aģentiem tikpat kā nav bijuši pavedieni - nevienam nav bijis acīmredzama motīva slepkavībai, turklāt vienīgais pierādījums bijis kāds asins traips un cigaretes izsmēķis pagalmā. Policisti aptaujājuši aptuveni pusotru tūkstoti cilvēku, kas bija saistīti ar noslepkavotajām meitenēm, līdz uzdūrušies kādai no noslepkavotās Adriannes draudzenēm. Viņas vīrs, Ēriks Kopls, bijis vienīgais no visiem aptaujātajiem, kurš atteicies brīvprātīgi nodot savu asins paraugu.
Aptuveni gadu pēc slepkavībām Kopls atzinās savas sievas draudzeņu slepkavībās, taču tā arī neatklāja sava nozieguma motivāciju. Vīrietis slepkavību laikā vēl nebija precējies ar sieviešu kopīgo draudzeni. Asinis stindzinošs fakts - viņš ir lūdzis noslepkavotās Adriannes Insoņas mātei kāzās teikt runu un noslēgt viņu laulības.