Saeima konceptuāli atbalsta bezdarbnieka pabalsta izmaksas samazināšanu, minimālās pensijas aprēķina izmaiņas un virkni citu grozījumu

Saeima. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeima trešdien, 30. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", paredzot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem.

Likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā skaidroja Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021. gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020. gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13. novembrī un 14. novembrī.

Nodokļa likmes celšana azartspēlēm

Šodien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz celt nodokļa likmi azartspēlēm.

Grozījumi, kas ietverti 2020. gada budžeta likumprojektu pakā, izstrādāti, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu, sabalansētu nodokļa likmes ar azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu.

Sākot ar 2020. gadu, paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu.

Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem - par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu likme augtu no 4164 eiro uz 5172 eiro par kalendāro gadu.

Papildus plānots mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Minimālās pensijas aprēķina izmaiņas

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot ar 2020. gadu minimālo vecuma pensijas apmēru noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi 80 eiro.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka personām ar invaliditāti no bērnības minimālā aprēķina bāze būs 122,69 eiro.

Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka saskaņā ar noteikumiem par vecuma pensijas minimālo apmēru, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības - 106,72 eiro. Tāpat vecuma pensijas minimālais atkarīgs no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vispārējā gadījumā nav mainīts kopš 2006. gada, bet personām ar invaliditāti no bērnības - kopš 2009. gada.

Ar 2020. gadu ir plānots minimālo vecuma pensijas apmēru noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi 80 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības minimālā aprēķina bāze būs 122,69 eiro. Līdzīgi kā pašlaik vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs.

Tā kā turpmāk minimālo vecuma pensijas apjomu ir plānots noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi, nevis valsts sociālā apdrošinājuma pabalstu, likumā nepieciešams deleģējums Ministru kabinetam noteikt jaunu minimālo vecuma pensijas noteikšanas kārtību.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020. gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13. novembrī un 14. novembrī.

Izmaksājamo uzturlīdzekļu pieaugums

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

Grozījumi ietverti 2020. gada valsts budžeta likumprojekta pakā.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijā (TM), ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,2 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,5 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam pašlaik uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar UGF administrāciju ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus.

Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Proti, pērn vidēji mēnesī tika atgūti 16% no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, bet šogad līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21% no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem. Tomēr, neskatoties uz ieviestajiem ierobežojumiem, kopējais parādnieku skaits un viņu parādsaistības pret valsti ar katru gadu turpina pieaugt. Ja 2017.gadā uzturlīdzekļu parādnieku skaits bija 35 173, tad pašlaik uzturlīdzekļu parādnieku skaits ir pieaudzis gandrīz par 6000 personām, norāda TM.

Ministrijā arī skaidroja, ka, lai līdzsvarotu izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ar pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem un nodrošinātu uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri nesaņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem, bet saņem tos no UGF, izstrādāti grozījumi fonda likumā, paredzot, ka valsts garantētie uzturlīdzekļi tiek atsaistīti no minimālās mēneša darba algas.

Ministrijā arī piebilda, ka tiek plānota ciešāka UGFA sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai cīnītos pret tiem parādniekiem un viņu darba devējiem, kas piedalās patieso ienākumu slēpšanā. Tāpat tiek strādāts pie regulējuma, kas ļaus parādniekiem piemērot jaunus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu spēlēt azartspēles.

Uzturlīdzekļu apmēru varēs pārskatīt pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas.

Uz augšu