Pēc situācijas LNT Kariņš uzdod Puntulim sniegt konkrētus priekšlikumus informatīvās telpas stiprināšanai

Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) mikrofons

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK) līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai, informēja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Vienlaikus Kariņš arī aicina Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) rīkoties sabiedrības interesēs un, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus, stiprināt kvalitatīvu ziņu daudzveidību un pieejamību.

Kariņa ieskatā televīzijas kanālu LNT un TV3 īpašnieka "All Media Baltic" lēmums likvidēt LNT kanālu un reorganizēt abu TV kanālu ziņu dienestus ir izgaismojis Latvijas mediju vides vājās vietas un līdzšinējās mediju politikas nepilnības.

"Esmu uzdevis par nozari atbildīgajam kultūras ministram izvērtēt situāciju un piedāvāt konkrētus priekšlikumus mūsu valsts informatīvās telpas stiprināšanā. Tāpat sagaidu no atbildīgā ministra redzējumu par konkrētiem soļiem neatkarīgu mediju daudzveidības un konkurences veicināšanā, lai sabiedrībai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu notikumu atspoguļojumu," norādīja Kariņš.

Jau ziņots, ka "All Media Baltics" no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu. Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā.

Kompānijā informēja, ka "All Media Baltics" paplašinās kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmēru, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veidos arī vienotu ziņu dienestu.

"All Media Baltics" jau sācis darbinieku atlaišanu. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, saistībā ar reorganizāciju plānots atlaist vismaz 30 darbiniekus.

Tomēr "All Media Baltics" pārstāve Alise Mališko aģentūrai LETA norādīja, ka mediju grupa tikai sākusi sarunas ar telekanālu TV3 un LNT ziņu dienestu komandām, līdz ar to patlaban nebūtu korekti saukt atlaižamo darbinieku skaitu.

"Divu komandu apvienošana vienmēr noved pie personāla skaita samazināšanas, bet vienlaikus rada iespējas jauniem talantiem ar jaunām prasmēm. Ilgtermiņā ziņu veidotāju skaits "All Media Baltics" nekritīsies, bet augs, jo ziņas būs jāgatavo gan televīzijai, gan digitālajai platformai," apgalvoja Mališko.

LNT rīta informatīvā raidījuma "900 sekundes" producente Dana France apstiprināja, ka ar piektdienu darba attiecības ar uzņēmu ir pārtrauktas.

"Darbs uzteikts bez pamatojuma un bez paskaidrojumiem," uzsvēra France, piebilstot, ka ir izmaksāta atlaišanas kompensācija. France pauda, ka, viņasprāt, uzņēmuma vadībai gan būtu jāsniedz paskaidrojumi par darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.

Diktors Andris Auzāns aģentūrai LETA apliecināja, ka viņam darbs uzteikts, sākot ar decembri. Auzāns LNT strādā kopš tās dibināšanas.

Aģentūrai LETA arī zināms, ka darba attiecības izbeigtas ar ilggadējo LNT ziņu raidījumu vadītāju Ilzi Dobeli.

Moderatora pienākumus beigs pildīt arī Ivo Goldmanis. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka moderatora darbs medijā viņam nav bijis vienīgais, un TV ekrānos viņš parādījās ļoti reti. Līdztekus minētajam amatam viņš LNT veidojis ārzemju ziņas.

Kultūras ministrija ir uzdevusi NEPLP sniegt vērtējumu, kā telekanālu TV3 un LNT ziņu dienestu saplūšana ietekmēs viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, aģentūru LETA informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Savukārt NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka "All Media Baltics" lēmums mainīt LNT formātu varētu būt pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Viņš skaidroja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta trešā daļa skaidri nosaka, ka programmu formāts nav maināms.

"NEPLP Apraides atļaujā apstiprinātā LNT saturiskā un tematiskā ievirze ir vispārēja un nekādā gadījumā nav maināma uz šauru nišas formātu, kas paredzēts kādai specifiskai auditorijai, kā izskanējis publiskajā telpā," uzsvēra Āboliņš. 

"Latvijā veidots saturs neapšaubāmi ir viena no NEPLP prioritātēm. Esošā LNT Apraides atļauja paredz, ka vismaz 4% nedēļas raidlaika LNT ēterā jābūt ziņām," piebilda NEPLP loceklis.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka no nākamā gada vairs nebūs LNT ziņu raidījuma "Top 10", taču joprojām būs vērojami tādi LNT raidījumi kā "900 sekundes" un "Degpunktā".

Plānots, ka pēc reorganizācijas jaunajā platformā darba dienās plkst. 6 būs skatāms raidījums "900 sekundes", plkst. 18 sekos "TV3 ziņas īsumā", plkst. 19.10 tiks pārraidīts raidījums "Bez Tabu", plkst. 20 - "TV3 ziņas", plkst. 20.35 - raidījums "Degpunktā", bet dienas ziņu pārraides noslēgs "Sporta ziņas" plkst. 20.55 un "Laika ziņas" plkst. 20.58. Savukārt sestdienās plkst. 20 skatītājiem tiks piedāvāts raidījums "TV3 ziņas Sestdienā", kamēr svētdienās, kā ierasts plkst. 19.10, skatītāji varēs vērot raidījumu "Nekā personīga", bet plkst. 20 - "TV3 ziņas Svētdienā".

Jau vēstīts, ka 2017. gada 18. oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Providence Equity Partners" iegādājās Zviedrijas mediju grupas "MTG" biznesu Baltijā. Mediju grupa nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls2", radio "Star FM", Latvijas video portāla "TVPlay", ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv", "TVPlay Home" satelīttelevīzijas un "SmartAD" darbību Baltijas valstīs.

Uz augšu