Arī mājdzīvnieks var saslimt! Kā rudenīgie laikapstākļi ietekmē suņu un kaķu veselību

FOTO: Unsplash

Rudens ir laiks, kad sargāt savu veselību vajag ne vien cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, kuri šobrīd arī ir daudz uzņēmīgāki pret infekciju slimībām, nekā citos gadalaikos. "PetCity" klīnikas veterinārārsts Aigars Briņķis pastāstīja, kā mitrie laikapstākļi var apdraudēt mīluļu veselību, atklājot, kā jau laicīgi izvairīties no saslimšanām. 

Kā izrādās, dzīvnieku iespējas saslimt un uzņēmība pret vīrusiem līdzinās cilvēkiem - dažādas infekcijas tiek nodotas pilienu un kontakta veidā, lielākajam riskam "saķert" vīrusus pastāvot tieši publiskās vietās. 

Mājdzīvnieki visbiežāk saslimst, kad inficējas ar kādu vīrusu un iegūst, tā saukto patversmes klepu, kurš rodas kombinācijā ar vīrusiem un baktērijām. To četrkājaiņi nodod viens otram, savstarpēji kontaktējoties. Patversmes klepus ir raksturīgs ar to, ka dzīvniekam ir sakairināta traheja, un bieži, kad četrkājainajam draugam aptausta kakla daļu, viņam nākas klepot.

Kā norāda eksperts, slimu mājdzīvnieku pieplūdumu parasti var novērot pēc dažādiem masveida pasākumiem, izstādēm un suņu saietiem, kur viens slims dzīvnieks ir “aplipinājis” pārējos.

Veselībai bīstamākie laikapstākļi ir vēsais un mitrais laiks, kad ir lietus – mitrums ātri samērcē dzīvnieka kažoku, viņš pastiprināti atdziest un nespēj sevi sasildīt. Pat sals ir labāks par siltākiem, taču mitriem laikapstākļiem.

Mitros laikapstākļos dzīvniekam arī ir visvieglāk saaukstēties. Viss gan esot atkarīgs no suņa izmēra un apmatojuma biezuma - tā, piemēram, sargsuņi, kuriem ir biezs apmatojums un rūdījums dzīvot ārā, ir daudzi izturīgāki pret aukstumu un laikapstākļu maiņām.

Tieši šī iemesla dēļ saimniekiem ir jābūt uzmanīgiem un, atkarībā no suņa šķirnes un īpašībām, jārūpējas, lai viņa mīlulim nenāktos salt. Ja dzīvnieciņš ir salīgs un nav pieradis pie aukstuma, ieteicams pirkt apģērbu vai zābaciņus, jo mājas istabas dzīvnieki pierod pie tādas pašas temperatūras kā cilvēki, līdz ar to, izejot ārā, straujās temperatūras izmaiņas var negatīvi ietekmēt suņa veselību. Pakāpeniska dzīvnieka pierašana pie aukstuma rūda mīluli, kā arī mazina iespēju saslimt ar bakteriālām infekcijām un vīrusiem.  

Lai gan daudzi saimnieki uzskata, ka mājdzīvniekiem apģērbs nav nepieciešams, veterinārārsts skaidro, kādēļ tā domāt nav gluži pareizi. "Apģērbs un lietusmēteļi ir domāti tam, lai dzīvnieku sasildītu vai arī neļautu viņam salīt. Tāpat, piemēram, zābaciņi ir ļoti noderīgi tiem sunīšiem, kuriem ir alerģija pret sāli, ar ko ziemā tiek kaisītas ietves, tādējādi traumējot ķepas. Viss gan ir atkarīgs no dzīvnieka un vajadzībām, tādēļ pašiem saimniekiem vajadzētu izvērtēt, vai viņu mājdzīvniekam ir nepieciešams sezonai atbilstošs apģērbs."

Kā izvairīties no saslimšanām?

Ir svarīgi saprast, ka arī norūdīti dzīvnieki nav simtprocentīgi pasargāti pret dažādām infekcijām, līdz ar to jebkuram mājas mīlulim ir iespējams veikt vakcināciju.

“Latvijā gan šobrīd ļoti maz cilvēku vakcinē savus suņus, piemēram, pret patversmes klepu vai Bordetella bronchiseptica - baktēriju, kas izraisa augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, šķaudīšanu un klepošanu, acu asarošanu, temperatūru un sagurumu,” teic eksperts.

Vakcināciju vispareizākais veids ir veikt pirms aukstās un mitrās sezonas – vislabāk vasarā vai ziemā, taču, ja tas nokavēts, vakcinēties iespējams jebkurā brīdī. Mīluli ir jāvakcinē vismaz divas nedēļas pirms kādiem paredzētiem masveida pasākumiem vai izstādēm. Tomēr, ja nolemts par labu vakcinācijai, vispareizāk ir doties pie veterinārārsta, kurš izvērtēs, vai dzīvnieku konkrētajā brīdī ieteicams vakcinēt.

Suņiem un kaķiem infekcijas slimības atšķiras. Tiesa, kaķi veterinārajās klīnikās ir sastopami biežāk, jo pulcējas baros, tādējādi viens otram nododot infekcijas. Tiem kaķiem, kuri iet ārā no mājas un dodas komunicēt ar ielas kaķiem, iespējas saslimt ar dažādiem vīrusiem ir daudz lielākas, tādēļ šo mīluļu saimniekiem rūpīgi jāpiedomā par vakcinācijas iespēju.

Ja saimniekam rodas aizdomas, ka apkārtējo vidū ir sākusies kaut kāda veida infekcija, vislabākais veids ir kopā ar dzīvnieku izvairīties no sabiedriskām vietām, jo tajās risks saslimt ir daudz augstāks. Līdzīgi kā cilvēkiem, kuriem veikta vakcinācija pret gripu, arī dzīvniekus vakcinācija nevar pasargāt simtprocentīgi, lai gan risks saslimt ir ievērojami mazāks. 

Tāpat mājdzīvniekiem veterinārajās aptiekās ir nopērkamas speciālas papildbarības vai vitamīni, kurus var lietot imunitātes stiprināšanai. 

Kam jāpievērš uzmanība 

Saaukstējies vai infekciju ieguvis dzīvnieks jūtas saguris un nomākts, viņam ir sliktāka apetīte, novērojams izteiktāks kairinājums elpošanas ceļos pie dažādām kustībām vai izejot no silta gaisa uz aukstu, novērojama acu asarošana (šis simptoms izteiktāks kaķiem) un šķaudīšana.

Bieži saimnieki mēdz kļūdaini domāt, ka pēc deguna tecēšanas viņa mājdzīvniekam ir radušās iesnas. Tomēr caurspīdīgie izdalījumi dzīvniekam var rasties arī gadījumos, ja viņš ir satraucies, uzbudināts vai ārā saostījies pretējā dzimuma smaku, tādēļ tādos gadījumos tie uzskatāmi par normu. Uztraukties jāsāk tad, ja dzīvniekam izdalījumi no deguna ir kļuvuši zaļgani vai dzelteni un strutaini, tie salīp ap deguna ārējām ejām, turklāt dzīvnieks sācis daudz šķaudīt un sprauslāt. Šādos gadījumos mīlulis noteikti nekavējoties ir jāved pie veterinārārsta.  

Ir ļoti svarīgi, ka saimnieki visiem saslimšanas simptomiem rūpīgi pievērš uzmanību - ja dziļāk tiek "ielaistas" augšējo elpošanas ceļu slimības, tām var pievienoties traheīts, bronhīts, pneimonija, smagākos gadījumos, neārstējot dzīvnieku, var attīstīties sirds problēmas. Kaķiem laikus neārstētiem vīrusiem bieži pievienojas konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums), rinīts (deguna dobuma iekaisums). 

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity". 

Uz augšu