C 22.04.2021.

"Daži salu reģioni ir radioaktīvāki nekā Černobiļa." Klimata pārmaiņas apdraud kodolatkritumu izgāztuvi Maršalu salās

ASV radioaktīvo ieroču izgāztuve Maršalu salās

FOTO: GIFF JOHNSON / AFP

ASV Maršalu salās novērots, ka no milzīgā betona kupola, ko uzcēla kodolatkritumu glabāšanai pēc Aukstā kara, sācis Klusajā okeānā izplūst plutonijs, vēsta medijs "Vice".

Aukstā kara laikā Maršalu salām tika uzbrukts ar kodolieročiem 67 reizes. Kad uzbrukumi pierima, Pentagons salās izmeta bioloģiskos ieročus. Kad ASV karadarbība beidzās, tika novākta no salām apstarotā un izpostītā augsne un iebērta krāterī, kas bija palicis pēc kodolsprādziena. To visu sajauca ar betonu un pārklāja ar betona kupolu, kas aiztur radiāciju.

Maršalu salas sastāv no 29 atoliem, kas kopā sastāda ap 1156 saliņām. Salās dzīvo vairāk nekā 50 000 cilvēku. No 1946. līdz 1958. gadam salas bija Amerikas kodolieroču arsenāla galvenā izrādīšanas vieta. 1954. gada 1. martā Pentagons detonēja 15 megatonnu kodolgalviņu virs Bikini atola. Tas bija lielākais kodolieroču daudzums, ko ASV jebkad detonējis.

"Tas bija tikai divu līdz trīs gadu jautājums līdz sievietes sāka dzemdēt necilvēciskus zīdaiņus," Maršalu salu iedzīvotāji stāstīja zinātniekiem, kas apkopojuši faktus par Maršalu salām. Defekti no dzimšanas salās ir tik izplatīti, ka vietējiem ir daudz un dažādu vārdu, lai tos aprakstītu, starp tiem ir tādi vārdi, kā marlīnes, velni, medūzu bērni un vīnogu mazuļi.

ASV ir lielā mērā noraidījusi savu atbildību par Maršalu salām. Lielā mērā ir pārvietoti daudzi iedzīvotāji un daļēji segtas izmaksas par radioaktīvo ieroču "kapeņu" izveidi. Tomēr, paaugstinoties jūras līmenim un temperatūrai, kupols plaisā. Tam plaisājot, ūdens ieplūst "kapenēs", izskalojot plutoniju un izmetot to okeānā.

ASV ir paziņojušas, ka radioaktīvo atkritumu kupols tagad ir Maršalu salu atbildība.

"Man patīk, kā tas [kupols] var būt mūsējais?" Laikrakstam "The Los Angeles Times" teica Maršalu salu Republikas prezidente Hilda Heine. "Mēs to nevēlamies. Mēs to neizveidojām. Tie atkritumi nemaz nav mūsu. Tie pieder ASV."

"Grūti iedomāties, kā ASV skatītos uz šo, ja nonāktu mainītās lomās," mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja Stīvensa Tehnoloģiju institūta vēsturnieks Alekss Vellersteins.

"Šāda bezatbildība nepiedienas pasaules bagātākajai nācijai. Atrast politisko gribu sakārtot lietas ar mazu, nabadzīgu tautu, kura daudz upurēja Amerikas nacionālās drošības vārdā, ir nolaidība. ASV amatpersonas Aukstā kara laikā runāja par to, cik šī bija nozīmīga pārbaude Amerikas izdzīvošanai, bet kaut kā šī nozīmība nekad netika pārvērsta sirsnīgā pateicībā ciešanu nomocītajiem "marsaļiešiem". "

5

Kupolā ir ne tikai apstarotā augsne un metāllūžņi no Klusā okeāna kara lauka, bet arī 130 tonnas augsnes, kas ieveda no Nevadas. Pentagons Maršalu salās apraka ne tikai tur esošos kodolatkritumus un blakusproduktus, bet arī papildus ieveda no citām pilsētām. Kolumbijas universitātes pētnieku jūlijā veiktais pētījums parādīja, ka daži Maršalu salu reģioni ir radioaktīvāki nekā Černobiļa.

Kodolprasību tribunāls, neatkarīga valdoša institūcija, kuras kompetencē ir šķīrējtiesas tiesiskās attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Maršalu salām, salām 2001. gadā piešķīra divus miljardus dolāru, lai segtu zaudējumus. Vašingtona ir samaksājusi tikai četrus miljonus dolāru.

Kupola būvēšanas laikā ASV gaisa spēku ģenerālleitnants sacīja, ka "gadījumā, ja kupols kādreiz sabojāsies, tas ir jāremontē Amerikas Savienotajām Valstīm". Terijs Hamiltons, "Lawrence Livermore" Nacionālās laboratorijas pētnieks un Enerģētikas departamenta Maršalu salu eksperts laikrakstam "The Los Angeles Times" sacīja, ka "esošajos dzīves apstākļos nav radioloģiska pamata, kāpēc man vai kādam citam vajadzētu uztraukties par dzīvošanu Maršalu salās".

"Eksperti, kuri apgalvo, ka jebkura konkrētā vieta ir pietiekami droša, lai tur dzīvotu, nezin kāpēc nekad nedzīvo tur paši," sacīja Velersteins. "Es domāju, ka ir viegli būt pārliecinātiem par saviem datiem un pārdomāt iespējamās neskaidrības, ja personīgi tas jūs neskar."

Kopš 1993. gada jūras līmenis Klusajā okeānā katru gadu Maršalu salās ir palielinājies par 0,3 collām (0,7 cm). Tas ir ātrāk nekā vidējais rādītājs pasaulē no 0,11 līdz 0,14 collām (0,2 - 0,7 cm). Līdz gadsimta beigām eksperti uzskata, ka jūras līmenis varētu paaugstināties par četriem vai pieciem metriem. Šāda ūdens spiediena ietekmē betona kupols plaisās, Amerikas Aukstā kara radioaktīvos atkritumus, iepludinot Klusajā okeānā.