Protestējot pret, tās ieskatā, ilgo traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu, biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāvji šogad nerīkoja nelaimes piemiņas pasākumus, taču pulcējās pasākumā teritorijā, kur pirms sešiem gadiem lielveikals sabruka.

Traģēdijas piemiņas vietā gulst ziedi, bet tai pat laikā uz žoga, kas norobežo bijušā veikala teritoriju, izvietoti plakāti, līdzīgi tiem, kuri tika izmantoti, oktobrī protestējot pie Administratīvās apgabaltiesas nama. Uz plakātiem rakstīts, piemēram, "6gadi pagāja. Sprieduma nav! Nopietni???" un "Kad būs spriedums Zolitūdes lietā?".

» Tiesa noliedz kritiku par gauso Zolitūdes traģēdijas krimināllietas virzību

Traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki traģēdijas piemiņas vietā novietojuši svecītes, vairāki atnākušie klusējot rokās tur lielizmēra foto ar traģēdijā bojāgājušajiem. Jumta iebrukšanas brīdi sanākušie pieminēja ar klusuma brīdi.

Notikuma vietā ieradušies arī ugunsdzēsēji, lai pieminētu mirušos biedrus.

No publiskām amatpersonām traģēdiju ieradušies pieminēt Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) un viņa vietniece Anna Vladova. Tāpat ieradies Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, kā arī Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps, novēroja aģentūra LETA.

Valsts prezidents pēc atgriešanās Rīgā traģēdijas upurus pieminēt gatavojas ap plkst.20.

Kā ziņots, 21. oktobrī pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a norisinājās Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." rīkotā protesta akcija, kas organizēta, jo biedrība uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana.

Savukārt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noliegusi atsevišķu personu publiski pausto kritiku par gauso Zolitūdes traģēdijas krimināllietas virzību, turklāt tiesas ieskatā šīs personas mēģina vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību.

Tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa ceturtdien preses konferencē vērsa uzmanību, ka Zolitūdes traģēdijas lietā kopumā nav notikušas 20 tiesas sēdes. "Pirmšķietami šis skaitlis" liekas liels, taču tas ir aptuveni viens mēnesis, kad tiesa nav strādājusi ar šo lietu, sacīja Buliņa.

Viņa atgādināja par sasirgušo tiesnesi Dzintru Zemitāni. "Es pieļauju, ka sabiedrība saprot un apzinās, ka arī tiesnesis var slimot, un tiesnesim ir tiesības saņemt darba nespējas lapu, līdz ar to mēnesis jeb manis pieminētās 20 sēdes, skatoties uz to, cik raiti šī lieta gājusi uz priekšu, šajā situācijā līdz šim nav vērtējams kā ilgs periods. Ņemot vērā, ka tiesnese nevarēja atbildēt uz jautājumu, kad varēs atgriezties darbā, tiks pieņemts lēmums (par rezerves tiesneša nozīmēšanu)," norādīja Buliņa.

Tiesai gan kļuvis zināms, ka sasirgusī tiesnese, visticamāk, tuvākajā laikā neatgriezīsies darbā. Ja šāds apstāklis piepildīsies, tad Zemitāni varētu aizstāt ar rezerves tiesnesi, kas šajā gadījumā būtu tiesnese Anita Grāvīte. Tas nozīmē, ka lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā tiesas sastāvā, proti, esot trīs tiesnešiem.

Savukārt viens no Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem Erlens Ernstons vērsa uzmanību, ka atbilstoši likumam "Par tiesu varu" ikvienai valsts iestādei, sabiedriskajai un politiskajai organizācijai, citām juridiskajām un privātajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, kā arī nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana vai citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiek darīts.

"Vienlaikus šajā sakarā ir atzīmējams, ka publiskajā telpā ir vērojama atsevišķu personu neakceptējama vēlme vairot savu pozitīvo publicitāti uz cietušo personu rēķina, tādējādi maldinot sabiedrību, ka lieta tiek novilcināta un tamlīdzīgi. Būtu uzteicama šo personu vēlme iedziļināties lietas virzībā regulāri, nevis tikai atsevišķās dienās, jo tas uzlabotu objektīvāku faktu atspoguļošanu par procesa norisi un tādējādi radītu lielāku izpratni sabiedrības un cietušo personu apziņā," uzsvēra Ernstons.

2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. 

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.