Visu pagājušo nedēļu pasaules mediju galvenais stāsts bija par pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanu, kurā notikušajās atklātajās sēdēs noskaidrojies ne mazums pārsteidzošu apstākļu.

Impīčmenta izmeklēšana pret Trampu tika ierosināta 24. septembrī. Tās pamatā bija trauksmes cēlāja sūdzība, ka Tramps pārkāpis savas pilnvaras, izdarot spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar mērķi iedragāt Trampa politiskā sāncenša Džo Baidena izredzes 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Baltā nama publiskotais Trampa un Zelenska 25. jūlija telefonsarunas atreferējums latviešu valodā lasāms šeit.

» Tiesa Ņujorkā piespriež Trampam divu miljonu naudassodu

Kā noprotams no liecinieku stāstītā, Tramps un viņa sabiedrotie piedāvājuši Zelenskim uzaicinājumu uz tikšanos Baltajā namā, ja viņš publiski izziņos izmeklēšanu pret Baidena dēlu Hanteru Baidenu, kurš kādreiz bija Ukrainas enerģētikas uzņēmuma "Burisma" valdē.

"Dots pret dotu"

Ceturtajā sēžu dienā liecināja ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends. Tieši viņa liecība izpelnījās vislielāko uzmanību.

Sondlends liecināja, ka viņš kopā ar citiem sabiedrotajiem pēc "tiešiem" Donalda Trampa norādījumiem mēģinājis panākt quid pro quo jeb "dots pret dotu" ar Ukrainu.

"Vai bija quid pro quo? Kā jau es liecināju iepriekš saistībā ar prasīto Baltā nama zvanu un Baltā nama tikšanos, atbilde ir jā," teica Sondlends.

Taču viņš norādīja uz kādu niansi - viņam radies iespaids, ka Tramps gribējis, lai Zelenskis publiski izziņo izmeklēšanu pret Baideniem, taču viņu neesot pārlieku interesējis tas, lai šāda izmeklēšana reāli notiktu.

"Viņam [Zelenskim] vajadzēja izziņot izmeklēšanas. Kā es to saprotu, viņam pat nevajadzēja tās veikt. Negribu minēt, vai tās bija vērtīgas vai nē. Ar Džuliāni kunga starpniecību mums lika noprast - tas ir tas, ko viņš [Tramps] grib," liecināja Sondlends.

Kaut arī Tramps apgalvo, ka ar Sondlendu neesot sevišķi labi pazīstams, tā diez vai ir taisnība. ASV vēstniecībā Ukrainā strādājošais politiskais konsultants Deivids Holmss liecināja, ka 26.jūlijā Kijevas restorānā esot dzirdējis Sondlenda telefonsarunu ar Trampu, kurā prezidents esot jautājis par to, vai Zelenskis piekritis veikt izmeklēšanu.

Sondlends šo sarunu nepieminēja savā pirmajā liecībā aiz slēgtām durvīm, bet otrajā par to izteicās šādi: "Patiesībā man lielāks pārsteigums būtu bijis tad, ja prezidents Tramps nebūtu pieminējis izmeklēšanas, īpaši tāpēc, ka no Džuliāni kunga bijām dzirdējuši par prezidenta bažām."

Sazvērestības teorijas

Vēl vienu kaismīgi apspriestu liecību sniedza bijusī Baltā nama Nacionālās Drošības padomes amatpersona Fiona Hila. Viņa norādīja, ka Trampu aizstāvošie republikāņi esot noticējuši Krievijas drošības dienestu sazvērestības teorijām par Ukrainu.

Tramps un vairāki republikāņi vaino Ukrainu, nevis Krieviju par jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Taču šī teorija ir Maskavas izdomājums, lai radītu haosu ASV politikā, sacīja Hila.

» Impīčmenta izmeklēšanas vadītājs: Tramps noziedzies smagāk nekā Niksons

"Daži no jums šajā komitejā, šķiet, domā, ka Krievija un tās drošības dienesti neveica kampaņu pret mūsu valsti, un ka, iespējams, kaut kādā veidā to darīja Ukraina. Tas ir izdomāts stāsts, ko sagatavojuši un izplatījuši Krievijas drošības dienesti," viņa uzsvēra.

Tramps 25.jūlija telefonsarunā ar Zelenski piemin ne vien Baidenus, bet arī šo sazvērestības teoriju: Trampa oponenti no Demokrātu partijas esot slēpuši slepenu datoru serveri, ko kontrolējusi kiberdrošības firma "Crowdstrike" Ukrainā. Ja šo serveri izdotos atrast, tad varētu pierādīt, ka Ukraina it kā esot iejaukusies ASV 2016.gada prezidenta vēlēšanās. Nekādu pierādījumu šai teorijai nav, tomēr Trampa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni kopš gada sākuma to aktīvi popularizē.

Hila sacīja, ka Ukrainas teorija ir daļa no Krievijas mēģinājumiem vājināt ASV, un brīdināja, ka paliek arvien mazāk laika, lai viņus apturētu.

"Šīs izmeklēšanas ietvaros, es aicinātu jūs, lūdzu, neizplatīt politiski motivētas nepatiesības, kas tik acīmredzami nāk par labu Krievijas interesēm," sacīja Hila. "Šie izdomājumi ir kaitīgi pat tad, ja izplatīti tīri iekšpolitisku mērķu dēļ."

ASV amatpersonu atbalsts

Sondlenda liecībā iezīmējās arī tas, ka spiediena kampaņā pret Ukrainu bija iesaistītas vairākas citas ASV augstākās amatpersonas, ne tikai Tramps.

Trampa vēlme panākt Ukrainas izmeklēšanu pret savu politisko sāncensi apmaiņā pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicināšanu uz tikšanos Baltajā namā neesot bijusi "nekāds noslēpums".

"Visi par to zināja, tai skaitā arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo," norādījis Sondlends.

2

Lai arī par šo vēlmi ar Ukrainas amatpersonām runāja Sondlends un Trampa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, "mēs visi zinājām, ka Baltā nama zvana un Baltā nama tikšanās priekšnoteikumi atspoguļoja prezidenta Trampa vēlmes un prasības".

Tramps esot licis Sondlendam, toreizējam enerģētikas ministram Rikam Perijam un ASV īpašajam pārstāvim Ukrainā Kurtam Volkeram pie "Ukrainas lietas" strādāt kopā ar Džuliāni.

Par tās ietvaros veiktajām aktivitātēm esot sniegtas atskaites ASV valdības institūcijām. 

"Mēs par savām aktivitātēm regulāri informējām Valsts departamenta vadību un Nacionālās drošības padomi. Tas ietvēra saziņu ar valsts sekretāru Pompeo," atzina Sondlends.

Sondlenda izteikumi liek noprast, ka par viņa un sabiedroto darbībām bija informēts ne tikai Tramps, bet arī citas svarīgākās ASV amatpersonas: valsts sekretārs Maiks Pompeo, toreizējais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons un citas Baltā nama amatpersonas. Tas norāda, ka quid pro quo ar Ukrainu bija administrācijas politika.

Jāpiezīmē, ka korupcijas apkarošana ilglaicīgi bija starp galvenajiem ASV politikas mērķiem Ukrainā. Taču pirms šīs vasaras notikumiem ASV Aizsardzības departaments un citas atbildīgās iestādes bija novērtējušas, ka Kijeva to darījusi pietiekami lielā mērā, vēsta raidorganizācija NPR.

Militārā palīdzība pret politisku kompromātu

"Ukrainas lietas" sakarā bieži tiek pieminēta nepilnus 400 miljonus eiro vērta militārā palīdzība Ukrainai, kas tika iesaldēta neilgi pirms Trampa un Zelenska 25. jūlija telefonsarunas.

"Prezidents Tramps man tiešā veidā nekad nav teicis, [militārā] palīdzība [Ukrainai] ir obligāti saistīta ar tikšanos. Vienīgā lieta, ko tiešā tekstā dzirdējām no Džuliāni ir tas, ka "Burisma" un 2016.vēlēšanas ir priekšnoteikums, lai tiktos Baltajā namā. Par palīdzību bija mans personīgais, ziniet, minējums. Atkal atsaucoties uz jūsu analoģiju - divi plus divi ir četri," teica Sondlends.

Sondlends savā liecībā skaidri norādīja, ka Tramps uzaicinātu Zelenski uz tikšanos Baltajā namā tikai tad, ja Ukrainā tiktu ierosinātas izmeklēšanas, kuras varētu palīdzēt Trampam politiskajā cīniņā pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām.

Savukārt tas, vai militārās palīdzības piešķiršana Ukrainai balstās uz šādiem pašiem noteikumiem, neesot bijis skaidri pateikts, lai gan Sondlends esot to loģiski izsecinājis.

Militārā palīdzība bija iesaldēta vairākas nedēļas, taču galu galā tika piešķirta. Kā ziņo aģentūra AP, republikāņu kontrolētais ASV Senāts šādu lēmumu esot pieņēmis pēc demokrātu senatora Dika Dērbina draudiem bloķēt finansējuma piešķiršanu Pentagonam.

Kā tieši notiek impīčments ASV?

Neviens ASV prezidents nav ticis atstādināts no amata impīčmenta rezultātā. Ričards Niksons atkāpās pats, savukārt Endrū Džonsonu un Bilu Klintonu impīčoja Pārstāvju palāta, bet Senāts viņus neatzina par vainīgiem.

Impīčmenta procedūras ceļā prezidentu var tiesāt par "nodevību, kukuļņemšanu vai citiem smagiem noziegumiem un likumpārkāpumiem". Ar pēdējiem diviem uzskaitījuma punktiem vēsturiski saprasta korupcija un sabiedrības uzticēšanās pievilšana, taču definīcija ir plaša.

Impīčmenta procedūra sākas ASV Kongresa apakšpalātā Pārstāvju palātā. Tajā notiek debates un balsojumi par to, vai izvirzīt apsūdzības.

Patlaban trīs Pārstāvju palātas komitejas uzklausa liecības un pieprasa dokumentus, uz kuriem tiks balstīta lieta pret Trampu.

» Tiesa Ņujorkā piespriež Trampam divu miljonu naudassodu

Ja Pārstāvju palātas vairākums nobalsos par impīčmenta rezolūciju, Kongresa augšpalātā Senātā notiks tiesa. Pārstāvju palātas locekļi ieņems prokuroru lomu, savukārt senatori būs zvērināto vietā. Procesu iztiesās ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lai notiesātu prezidentu, viņu par vainīgu jāatzīst divām trešdaļām senatoru.

Tā kā Senātā dominē republikāņi un šādi balsojumi iepriekšējās impīčmenta lietās ir sakrituši ar balsotāja partejisko piederību, maz ticams, ka Tramps tiks atzīts par vainīgu. Ja tā tomēr notiktu, atlikušo prezidenta termiņu viņa pienākumus pildītu viceprezidents Maiks Penss.