Par uzticības izteikšanu Burovam plānots balsot ceturtdien. VARAM oprojām saskata pamatu Rīgas domes atlaišanai

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā plānots balsot par uzticības izteikšanu Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam (GKR), notiks ceturtdien, 28. novembrī, plkst. 17.30, sacīja pats Burovs.

Viņš sacīja, ka patlaban sarunas par koalīcijas izveidi noris ar deputātu bloku "Rīgai!" un neatkarīgo deputāti Baibu Broku. Vienlaikus Burovs norādīja, ka konkrēta vienošanās par sadarbību vēl nav panākta.

Mērs neslēpa, ka sarunas notiek gan par dažādām bloka izvirzītajām iecerēm, piemēram, saistībā ar demogrāfijas veicināšanu, gan arī par amatu sadali.

1

Proti, sarunas notiekot arī par to, vai kādam no bloka pārstāvjiem varētu tikt atvēlēts vicemēra krēsls, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amats un tamlīdzīgi.

Bloka vadītājs Oskars Putniņš aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka tikšanās ar mēru tiešām notikusi un ilgstoši pārrunāts gan viņa redzējums par iespējamo sadarbību, gan iespējas īstenot dažādas bloka pārstāvjiem svarīgas iniciatīvas saistībā ar pabalstiem ģimenēm, uzņēmējiem un tamlīdzīgi.

Arī Putniņš norādīja, ka konkrēts lēmums pievienošanos koalīcijai joprojām nav pieņemts, jo tiekot gaidīta arī kāda ziņa no opozīcijas, piemēram, viņu virzīts mēra kandidāts. Tādā gadījumā bloka pārstāvji vairākkārt solījuši atbalstu opozīcijas kandidātam.

Putniņš sacīja, ka konkrētāku lēmumu bloka pārstāvji varētu pieņemt šovakar, taču pagaidām aģentūrai LETA ar domnieku nav izdevies sazināties. 

Tikmēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis aģentūrai LETA sacīja, ka opozīcija savā starpā nav apspriedusi ieceri par sava mēra kandidāta izvirzīšanu un joprojām pieturas pie plāna virzīties uz ārkārtas vēlēšanām.

Pēc viņa teiktā, opozīcija patlaban gaida sēdi, kurā plānots balsot par neuzticības izteikšanu Burovam, lai redzētu, vai viņam ir izdevies nodrošināt sev balsu vairākumu.

Tieši atkarībā no šīs sēdes iznākuma, opozīcija lemšot par turpmākajiem soļiem.

1

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka opozicionāri savākuši parakstus, lai nepieciešamības gadījumā rosinātu domes priekšsēdētāja vietnieces Annas Vladovas (S) atstādināšanu, kā arī balsotu par Burova atbrīvošanu no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata. Pieprasījumi par sēžu sasaukšanu gan vēl nav iesniegti. 

Ja deputātu bloks "Rīgai!" un domniece Broka nolems sadarboties ar "Saskaņu" un GKR, koalīciju veidos 32 deputāti.

Kā ziņots, Rīgas domes opozīcijas partijas savākušas nepieciešamos 20 parakstus, lai rosinātu Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) atstādināšanu.

Rīgas domes koalīcija sabruka pēc tam, kad 19. novembrī no vicemēra amata tika atstādināts Neatkarīgo deputātu frakciju pārstāvošais Vadims Baraņņiks. 

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) joprojām saskata pamatu rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo tā, visticamāk, atkārtoti nespēs pildīt vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt atkritumu izvešanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, aģentūrai LETA sacīja VARAM valsts sekretāre vides jautājumos Alda Ozola. 

Ozola skaidroja, ka pašvaldības iecere pēc ārkārtējās situācijas beigām turpināt sadarbību ar pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem, neliekot iedzīvotājiem ar tiem noslēgt jaunus līgumus, bez ārkārtas situācijas pagarinājuma nav tiesiski iespējama.

"Balstoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu, pēc 11. decembra operatoru noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem zaudēs savu spēku.

Tieši šis bija iemesls, kāpēc valdība izsludināja ārkārtas situāciju un septembrī dome saprata, ka citādāk turpināt darbu nav iespējams, taču tagad izliekas, ka viss ir kārtībā," pauda Ozola.

1

Pēc viņas teiktā, ja nebūs ārkārtējās situācijas pagarinājums, atkritumu apsaimniekotāji arī decembrī varēs turpināt izvest atkritumus, taču iedzīvotājiem nebūs pamats viņiem par šo pakalpojumu maksāt.

Pēc VARAM pārstāves paustā, ja valdībai ir jāpagarina ārkārtējās situācijas regulējums, tas nozīmē, ka pašvaldība atkārtoti netiek galā ar savas autonomās funkcijas izpildi, kas var kalpot par pamatu tās atlaišanai. 

"Domei kopš 12. septembra bija laiks izsludināt iepirkumu, izvēlēties jaunus sadarbības partnerus un apstiprināt jaunus saistošos noteikumus.

Mēs, protams, gaidīsim viņu paskaidrojumus, taču patlaban situācija izskatās diezgan slikti," rezumēja Ozola.

1

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) ir pretējās domās. Pēc viņa teiktā, Mājokļu un vides departamenta juristi uzskata, ka līgumi ir jāpārslēdz tikai tiem 8% iedzīvotāju, kas līdz 14.septembrim bija SIA "Pilsētvides serviss" klienti.

"Ārkārtas situācija iestājās tikai pēc tam, kad Konkurences padome apturēja līgumu ar AS "Tīrīga", taču gribu atgādināt, ka privātās publiskās partnerības ieviešana bija akceptēta no visām pusēm, tostarp, ministrijām. Jau sākumā bija skaidrs, ka trīs mēnešu laikā nevar paspēt pieņemt visus saistošos noteikumus un noslēgt iepirkumu," sacīja mērs.

Viņš norādīja, ka pašvaldība patlaban dara visu, lai izpildītu VARAM norādījumus. Tā arī uzskata, ka Publisko iepirkumu likuma izpratnē sarunu procedūras rezultātā sadarbību ar pašreizējiem operatoriem turpināt var.

"Ja VARAM uzskata, ka tas nav iespējams, tad viņi var nodrošināt ārkārtējās situācijas pagarinājumu," sacīja Burovs, vienlaikus paužot pārliecību, ka Rīgas domes atlaišanai pamata nav.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem politiķiem ir izdevīgi radīt iespaidu, ka Rīgā ir ārkārtas situācija, ņemot vērā nestabilo situāciju ar valdību kopumā, kad protestus rīko mediķi, administratīvi teritoriālās reformas pretinieki un citi.

"Iedzīvotāji neslīkst atkritumos, visi pakalpojumi tiek nodrošināti un Rīgā ārkārtas situācijas nav," sacīja politiķis.

1

Kā ziņots, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanos ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies valdības izsludinātā ārkārtas situācija.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar šī gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 11. decembrim.

Iedzīvotājiem, kuriem līdz 14. septembrim bija noslēgti līgumi ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus", jauni līgumi nebūs jāpārslēdz, sola dome.

Savukārt tiem iedzīvotājiem, kurus līdz 14. septembrim apkalpoja SIA "Pilsētvides serviss", bet ārkārtējas situācijas periodā to apkalpošanu pārņēma SIA "Clean R" (juridiskās personas) un SIA "Eco Baltia vide" (fiziskās personas), būs jānoslēdz līgumi līdz 31. decembrim, ja tas vēl līdz šim nav izdarīts.

Tikmēr VARAM paziņojusi, ka gatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana arī pēc 11. decembra.

VARAM norāda, ka arī tad, ja dome sarunu procedūras ceļā ir vienojusies ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem par sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu turpināšanu, nav iespējams līdz 11. decembrim noslēgt jaunus līgumus ar iedzīvotājiem un komersantiem.

Savukārt ārkārtējās situācijas apstākļos domes izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs tiesības sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem un komersantiem, bet pakalpojumu saņēmējiem būs pienākums par tiem norēķināties.

VARAM uzskata, ka dome nav izpildījusi iepriekšējā periodā noteiktās prasības izvēlēties atkritumu pakalpojumu sniedzējus publiskā iepirkuma procedūrā. Tāpat dome nav pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, nodrošinot to atbilstību pašreizējam normatīvajam regulējumam, uzsver ministrijā.

Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile aģentūrai LETA atzina, ka Rīgas domei minētā sarunu procedūra nebija jāsaskaņo ar IUB, jo pašvaldības rīcībā neesot daudz rīku, lai nodrošinātu, ka atkritumi Rīgā tiek izvesti arī pēc 11. decembra.