Zinātniekiem ir jauns mērķis, kur varētu atrast dzīvību ārpus Zemes

Mākslinieka interpretācija par putekļu vētru uz Titāna.

FOTO: NASA/ESA/IPGP/Labex UnivEarthS/University Paris Diderot

Ja Saules sistēmā pastāv dzīvība ārpus Zemes, tad, visticamāk, tā netiks atrasta uz Marsa vai kādas citas planētas. Zinātnieki tagad domā, ka tās meklējumos nopietnāk jāpievēršas Saturna mēnesim Titānam.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature", rakstīts, ka Titāns ir ļoti līdzīgs mūsu planētai un pastāv liela iespēja, ka uz tā ir dzīvība. Jaunajā Titāna kartē šo līdzību tagad varam novērtēt mēs visi.

Starp 2004. un 2017. gadu NASA kosmosa kuģis "Cassini" veica vairāk nekā 100 lidojumus garām Titānam, kas ir unikāls ar to, ka tam vienīgajam no mēnešiem visā Saules sistēmā ir mākoņi un blīva, laikapstākļus veidojoša atmosfēra.

FOTO: Reuters/ScanPix

Mākoņi padarīja Titānu ļoti grūti pētāmu no kosmosa, tomēr, pielidojot tuvu Titāna virsmai, "Cassini" spēja uzņemt pārsteidzoši detalizētus ainavas attēlus.

NASA izveidotā Titāna kartē redzama pasaule, kas izraibināta ar kalnienēm, ielejām, līdzenumiem un smilšu kāpām, kas pretēja ainava tai, ko mēs varam vērot uz citām planētām. Uz Titāna ir arī ezeri un jūras, padarot to par vienīgo vietu Saules sistēmā, uz kuras ir atklāts šķidrums, izņemot Zemi. Tiesa, ūdens vietā, Titāna krātuves ir pilnas ar šķidro metānu.

Saturns

FOTO: NASA/ESA/HUBBLE

Tomēr, neskatoties uz Zemei līdzīgo ģeoloģiju un atmosfēru, iespēja atrast dzīvību uz Tirāna joprojām ir maza. Vidējā gaisa temperatūra, kas valda uz tā, ir mīnus 184 grādi pēc Celsija. Ja dzīvība tur eksistē, tad tā nav attīstītāka par mikrobiem Titāna krāteros vai ledainajos vulkānos.

Iespēja pētīt Titāna virsmu tuvumā nebūs drīz. NASA nākamā misija uz Saturna mēness pusi būs vien 2034. gadā. Līdz tam laikam zinātniekiem ir milzums datu no "Cassini", kurus analizēt.

Uz augšu