Vidējā bruto darba alga trešajā ceturksnī Latvijā sasniedza 1091 eiro
Infografika

Eiro banknotes un rokas.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

 Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1078 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1124 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija 1081 eiro, kas ir pieaugums par 8,9% salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni.

Vienlaikus 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni bruto darba samaksa pieaugusi par 0,7%.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 801 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 7,7%, bet salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni - par 0,3%.

Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2019.gada trešajā ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni (779 eiro), tā augusi straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa, proti, par 8,8%.

Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad trešajā bija 623 eiro un gada laikā tā pieaugusi par 8,3%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, skaidroja statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, Latvijā palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkstošiem.

Šogad trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē.

Vienlaikus gada laikā vidējā darba samaksa par vairāk nekā 10% palielinājās arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro. Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā - par 9%, kā arī Zemgalē un Latgalē - par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais - par 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē - 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71% no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1218 eiro).

Uz augšu