"Atdodiet atņemto!" Protests pie Saeimas pret Dzīvojamo telpu īres likumu

FOTO: Inga Kundziņa

Otrdien, 3. decembrī, aptuveni 20 cilvēki, kuri pārstāvot denacionalizēto namu īrniekus, pie parlamenta protestēja pret plānoto Dzīvojamo telpu īres likumu, novēroja aģentūra LETA.

Protestētāji līdzi bija paņēmuši skaļruni, pa kuru sauca dažādus saukļus. Uz līdzi paņemtajiem plakātiem bija vēstīts, piemēram, "Atdodiet atņemto" un "Vai Latvijā var dominēt pār tiesībām?".

Sanākušie norādīja, ka, ievērojot Satversmi, likumdevējs pārņēma neatkarīgās Latvijas 1937. gada Civillikuma un 1939. gada Likuma par telpu īri normas, tostarp normu "pirkums nelauž īri", kas ir esošā likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. panta pamatā.

Protestētāji apgalvo, ka Latvijas izpildvara "plāno apmierināt namīpašnieku apetīti īres tirgū un ar īpatnējo politisko gribu lauzt Satversmes principu, ignorējot arī Satversmes tiesas spriedumu par likuma 8. panta atbilstību Satversmei".

Minētais pants paredz, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt konkrētajā likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to Latvijas Īrnieku apvienība, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, kā arī īrnieku biedrība "Ausma" aicina otrajā lasījumā neatbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto Dzīvojamo telpu īres likumu.

"Sociāli nozīmīgu mājokļu politiku Latvijā nedrīkst pakļaut īres tirgus diktatūrai," tā pauda protestētāji.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien turpina darbu pie topošā Dzīvojamo telpu īres likuma, to skatot pirms otrā lasījuma.

Kā vēstīts, likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders komisijas sēdē jūnijā uzsvēra, ka darba grupās, strādājot pie jaunā likuma, notika plaša publiskā apspriešana, piedalījās gan Tieslietu ministrija, gan juristi. "Jaunu likumu vajag tādēļ, ka nevajag veikt kosmētiskus labojumus vecā likumā, kas nefunkcionē. Īres tirgus Latvijā nepastāv. Uzņēmēji īres namus nebūvē, jo riski ir tik augsti, ka tādus nemaz nevar uzbūvēt," uzsvēra Auders.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) savukārt atzīmēja, ka vecā īres likuma mērķis bija aizsargāt denacionalizēto namu īrniekus. "Šīs normas neļauj privātajam sektoram attīstīt īres namus. Jaunā likuma mērķis ir sabalansēt īrnieku un izīrētāju attiecības," viņš norādīja.

Vienlaikus deputāti toreiz konceptuāli vienojās par to, ka jaunais likums neskar denacionalizēto namu īrnieku tiesības, kuras regulē atsevišķs likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai topošajā likumā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, uzskata EM.

Tāpat plānots, ka jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu, būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos - plānots, ka turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums.

Šīs ir tikai dažas no plānotajām izmaiņām.

Uz augšu