Kā atpazīt personas radikalizāciju?

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Valsts drošības dienests (VDD) sagatavojis un savā mājaslapā publicējis informatīvu materiālu par to kā sabiedrībai atpazīt personas radikalizāciju.

Par personas radikalizāciju var liecināt pēkšņa, neizskaidrojama izolēšanās no apkārtējiem, pārmaiņas izskatā, kas liecina par noteiktu reliģisku vai ideoloģisku piederību.

Tāpat par personas radikalizāciju var liecināt pastiprināta un regulāra interese par kādu noteiktu reliģiju, sektu vai ideoloģiju, propagandas materiālu meklēšana un glabāšana. Arī rietumvalstu vērtību noliegšana vai nicināšana, demokrātijas, dzimumu līdztiesības un seksuālo minoritāšu tiesību noliegšana, izteikti rasistisku uzskatu paušana un naidīga nostāja pret imigrantiem var liecināt par cilvēka radikalizāciju.

Radikalizācija iespējama, ja personai ir interese par notikumiem konfliktu reģionos, kur darbojas teroristiskas organizācijas, interese par šaujamieročiem, sprāgstvielām, paramilitāra rakstura aktivitātēm, atklāta atbalsta paušana vardarbīgām aktivitātēm kā vienīgajai efektīvajai metodei savu mērķu sasniegšanā, kā arī aizraušanās ar vardarbīgām spēlēm virtuālajā vidē.

"Neviena no pazīmēm nav radikalizāciju pilnībā apstiprinoša. Par īstu radikalizāciju parasti liecina vairāku pazīmju kopums. Turklāt katrai no pazīmēm var būt arī pavisam cits, ar radikalizāciju nesaistīts izskaidrojums, tāpēc katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli," norāda dienestā.

Ja konstatētas radikalizācijas pazīmes, tad pirmkārt, jānoskaidro identificēto pazīmju rašanās cēlonis un vislabāk to izdarīt sarunas ceļā. Ja saruna ar personu nav iespējama, tad jārunā ar personas draugiem, ģimeni.

Otrkārt, ja ir izdevies noskaidrot pārmaiņu cēloni, iespēju robežās jāsniedz atbalsts pārmaiņu negatīvo cēloņu novēršanā. Ja atbalstu sniegt nav iespējams, jāvēršas pie psihologa, sociālā darbinieka vai pedagoga.

Treškārt, ja atbalstu sniegt nav iespējams vai veiktās aktivitātes nedod pozitīvus rezultātus un persona turpina radikalizēties, personas aicina sazināties ar VDD.

VDD norāda, ka terorisma draudu pamatā ir radikalizācija - vardarbību attaisnojošas ideoloģijas pieņemšana. Gandrīz katra persona, kura ir iesaistījusies teroristiskās darbībās, iepriekš ir radikalizējusies.

Eiropā lielākos terorisma draudus rada islāmistu teroristi, kuri veic teroristiskas darbības islāma radikālās interpretācijas ietekmē. Papildus tam terorisma draudus turpina radīt arī citu vardarbību atbalstošu ideoloģiju sekotāji.

Kaut arī Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas zems, VDD uzmanības lokā ir nonākušas vairākas personas, kuru darbībās ir konstatētas radikalizācijas pazīmes, piemēram, atbalsta paušana teroristu organizācijām "Daesh" un "Al-Qaeda" vai to sludinātajai ideoloģijai.

Terorisma tendenču analīze liecina, ka radikalizācija ir fenomens, kas var skart jebkuru sabiedrības locekli neatkarīgi no vecuma, izglītības līmeņa, nodarbinātības, etniskās un reliģiskās piederības.

Piemēram, jaunākajai no personām, kas radikalizācijas ietekmē iesaistījās teroristiskās darbībās Eiropā, bija tikai 12 gadi.

Dienestā norāda, ka tieši jaunieši ir viena no sabiedrības grupām, kas ir īpaši pakļāvīga dažādu ideoloģiju ietekmei.

Radikalizēšanos var veicināt gan ārēji, gan iekšēji faktori. Jauniešu gadījumā parasti dominē personīgie faktori - ģimenes apstākļi, attiecības ar vienaudžiem. Savukārt pieaugušajiem lielāku ietekmi var radīt ārējie faktori - neapmierinātība ar politisko situāciju, "karš pret neticīgajiem", teroristisko organizāciju propaganda un citi iemesli.

Uz augšu