Uzvarētāju vidū ir Latvijas vadošo zinātnisko institūciju pētnieku veikums, gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi atspoguļo mūsdienu zinātnes starpnozaru raksturu, kā arī Latvijas un ārvalstu zinātnieku veiksmīgo sadarbību.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, vēlot prieka pilnus Saulgriežus un Ziemassvētkus, kā arī veselīgu, ar gandarījumu un cilvēcisku laimi piepildītu Jauno gadu, uzsver: "Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā pateicos ikvienam Latvijas zinātniekam, kurš strādā mūsu zemes augstskolās un institūtos, laboratorijās un uzņēmumos par Jūsu radošo veikumu aizejošajā 2019. gadā!

To apliecina arī šajā gadā izstrādātie gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi, kuru rezultāts ir mērāms ekonomiskās kategorijās gan kā iestrādes tālākiem padziļinātiem fundamentāliem pētījumiem, gan kā komercializācijai tuvinātu industriālu produktu paraugi!"

Zinātnes sasniegumu TOP 10:

1. Veikti teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. (LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.phys. Anatolijs Popovs un Dr. Ran Jia (ĶTR))

2. Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. (Mg.chem. Renāte Melngaile, Bc.chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.sc.nat. Jānis Veliks Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

3. "Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890": daudzpusīgs pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simta gados no 18. gs. beigām līdz 1890. gadam. (Sastādītājs un zinātniskais redaktors Eduards Kļaviņš)

4. "Latvija: kultūru migrācija": pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā. (Atbildīgā redaktore Anita Rožkalne. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019)

5. "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos": pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. (Inguna Daukste-Silasproģe)

6. Izstrādāta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. (LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr.sc.ing. Oskars Krievs, Dr.sc.ing. Pēteris Apse-Apsītis, Dr.sc.ing. Dāvis Meike, Dr.sc.ing. Andrejs Stepanovs, Mg.sc.ing. Ansis Avotiņš, Mg.sc.ing. Armands Šenfelds, Mg.sc.ing. Kristaps Vītols, Mg.sc.ing. Maksims Vorobjovs, Mg.sc.ing. Mārcis Priedītis, Mg.sc.ing. Artūrs Paugurs, Mg.sc.ing. Oskars Bormanis)

7. Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu. (Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg.math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, stud. Kristaps Kļava, stud. Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr.phys. Gunta Krūmiņa)

8. Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu – miogēnu tremoru un miopātiju. (Mg.biol. Jānis Stāvusis, Dr.med. Baiba Lāce, Mg.biol. Dita Kidere, Dr.biol. Inna Iņaškina)

9. Izstrādāta konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās. (Mg.chem. Kaspars Leduskrasts, Dr.chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Edgars Sūna Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

10. Starpdisciplinārs pētījums par egļu mežiem Latvijā, iekļaujot gan mežkopības, meža selekcijas, gan ģenētikas, fitopatoloģijas un ekonomikas atzinumus. (Dr.silv. Jurģis Jansons, Mg.silv. Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dr.silv. Dagnija Lazdiņa, Dr.silv. Zane Lībiete, Dr.biol. Dainis E. Ruņģis)

Zinātnes sasniegumu izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija veic kopš 2002. gada. Gadu gaitā par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē un akadēmiskajās aprindās liecina stabilais konkursa dalībnieku skaits un pieteikumu nemainīgi augstā zinātniskā kvalitāte. Konkurss katru gadu tiek plaši atspoguļots medijos un kļuvis atpazīstams arī sabiedrībā.