Austrāliju turpina plosīt ugunsgrēki

Ugunsgrēki Austrālijā.

FOTO: AP/Scanpix

Austrālijas meži jau ilgstoši bijuši ļoti sausi un ilgu laiku neesot lijis lietus. Ar katru brīdi Austrālijā kļuvis arvien karstāks, līdz beigās divas dienas pēc kārtas tikusi pārspēta visu laiku karstākā diena. Šobrīd Austrāliju turpina plosīt ugunsgrēki, ziņo "Mashable".

"Es teicu, ka šis karstums ir nepieredzēts. Viss notiek tieši tā, lai sāktos uguns," sacījis Tasmānijas universitātes ģeogrāfijas un uguns zinātnes profesors Deivids Bovmans.

Ugunsgrēki esot izpostījuši vairāk nekā trīs miljonus akrus Austrālijas zemi, tai skaitā pus otru akru lielo Gospera kalnu. Jaunās Dienvidvelsas Lauku ugunsdzēsības dienests ugunsgrēkus atzīmējot kā "ārpus kontroles".

Nodegusī platība esot gandrīz tik liela, cik Lielais Kanjons un lielāka par Rodas salu. Šis esot lielākais ugunsgrēks Austrālijas vēsturē, kurš sācies no vienas degšanas vietas.

Austrāliju vasaras laikā vienmēr skar ugunsgrēki. "Šādos apstākļos jebkurš ugunsgrēks var kļūt liels un nekontrolējams," sacījusi Kolorādo universitātes Boldera kooperatīvā institūta vides zinātniskā līdzstrādniece.

Bovmens sacījis, ka uguns varētu vēl turpināties ilgāk par sešām nedēļām. "Ugunsgrēkam nav redzams gals. Tas ir vēsturiski," sacījis profesors.

Ugunsgrēks Austrālijas apdzīvotākajā pilsētā Sidnejā esot pacēlis gaisa piesārņojuma līmeni 11 reizes virs bīstamās atzīmes. 

Austrāliešiem esot grūti ugunsgrēku aprakstīt un vārdos izteikt. "Vārdi un emocijas ir izsmelti," sacījis Bovmens.

Nacionālais lauku atbalsta dienests cīnoties, lai aizsargātu dzīvības un īpašumus no uguns. Liesmas skārušas aptuveni 829 mājas, bet 710 esot glābtas. "Ugunsdzēsējiem šogad Ziemassvētku nebūs," Bovmens piebildis.

Visi savvaļas ugunsgrēki esot laikapstākļu un klimata izmaiņu rezultāts. Kopš 1950. gada Austrālijas klimats esot krietni sasilis, norādot Austrālijas Vides departaments.

Ugunsgrēka apstākļi esot atkarīgi no vēja, veģetācijas sausuma, gaisa temperatūras un mitruma. "Pie vainas ir sausums, veģetācija ir ārkārtīgi sausa un deg ļoti strauji," norādījis Bovmens.

"Ugunsgrēku biežums un bīstamība pēdējos gados ir kļuvusi lielāka. Mēs prognozējam, ka nākamgad daudzos reģionos būs ievērojams ugunsbīstamības līmeņa pieaugums," skaidrojusi Austrālijas zinātniskās izpētes aģentūra CSIRO.

Austrālijas laikapstākļi šogad bijuši īpaši karsti un labvēlīgi ugunsgrēkiem. Turklāt šogad esot bijis maz nokrišņu. Klimata pārmaiņas vienmēr ietekmējot laikapstākļus, palielinās ugunsgrēku, plūdu un ledus kušanas risks. 

Lai gan lielākā daļa Austrālijas iedzīvotāju nedzīvo tieši liesmu skartajos reģionos, taču puse no austrāliešiem nevarot izvairīties no ugunsgrēka dūmiem, kuros atrodoties sīkas daļiņas no degošās veģetācijas un mājām.

Šīs daļiņas esot gaisa piesārņojuma veids, kurš rodoties no ugunsgrēkiem. Dūmi mēneša sākumā aizēnojuši Sidnejas operas namu. "Šis gaisa piesārņojums ir visbīstamākais veselībai," sacījusi Boldera kooperatīvā institūta vides zinātniskā līdzstrādniece.

Smalkās daļiņas gaisā esot plānākas par cilvēku matu. Gan ASV valdības, gan universitāšu pētnieki atzinuši, ka šāda gaisa elpošana varot kaitēt cilvēka sirdij.

Sadegot mežiem, gaiss varot tikai pasliktināties. "Sagaidām siltāko un sausāko laiku, kopš pavasara" sacījis Valsts Meteoroloģijas birojs.

Ugunsgrēki un dūmi ietekmējuši arī Austrālijas tūrismu. "Ir ārkārtīgi daudz trauksmes, bēdu, apjukuma un izmisuma," skaidrojis Bovmans.

"Cilvēki reāli redz, kā viņu iemīļotās vietas tiek izpostītas," viņš piebildis.

Uz augšu