CVK nolemj parakstu vākšanu pret ieceri mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu likumu rīkot no 16. janvāra

Иллюстративное фото

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.

Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21. februārī.

Pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.

Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā - 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja, ka parakstu vākšana notiks 30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās kā pašvaldībās, tā arī ārvalstīs. "Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā pašvaldības varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23. februārim noteiktu savākto parakstu skaitu," sacīja Bērziņa.

Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.

Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārto Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā. Iespēja pieteikties parakstu vākšanai būs arī vēlētājiem apcietinājuma vietās.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.

Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. Ja tautas nobalsošanas izsludināšanai nepieciešamie paraksti netiks savākti, apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā.

Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Grozījumus parlaments pieņēma 19. decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas "KPV LV" pretēju nostāju.

Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Koalīcijas partijas līdz šim bijušas izvairīgas konkrēti atbildēt uz jautājumiem, vai apturētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Uz augšu