Katru gadu Latvijā vārdu maina 1200 cilvēku. Kāpēc?

Pase. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijā vidēji 1200 cilvēku katru gadu maina vārdu vai uzvārdu. Mainīt uzvārdu cilvēki izlemj biežāk, bet vārdu retāk. Šogad Dzimtsarakstu departamentā bijušas 1000 lietas par uzvārda maiņu, bet par vārda maiņu - 200, ziņo Latvijas Radio.

Visvairāk uzvārds ticis mainīts 2016. gadā, kad to izvēlējās darīt vairāk nekā 1200 personas, bet 2010. gadā uzvārdu mainījušas vien 600 personas, liecina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta statistikas dati.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere minējusi, ka aiz katras vārda un uzvārda maiņas stāv kāds stāsts, iemesli un motivācija. Mainot vārdu vai uzvārdu, cilvēks savā ziņā iegūstot jaunu identitāti, tāpēc šādu lēmumu cilvēki pieņemt izsvērti, nevis mirkļa vadīti.

Saukuma-Laimere skaidrojusi, ka ir trīs biežāki iemesli nevis laulību rezultāts, kādēļ cilvēks pats izlemj mainīt uzvārdu.

"Visbiežāk cilvēks grib iegūt dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā - vai nu tas ir vecāka dzimtais uzvārds, vai tas ir vecvecāku dzimtais uzvārds. Nākamā lielā kategorija ir laulātā uzvārds - ja cilvēks, slēdzot laulību, nav mainījis uzvārdu, bet pēc kaut kāda laika tomēr ir izdomājis, ka grib tomēr būt ar laulāto vienā uzvārdā," skaidrojusi Saukuma-Laimere.

Trešais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas mainīt uzvārdu ir gadījumi, kad cilvēka esošais uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. 

"Cilvēki dala ne tikai mantu, bērnus. Cilvēki dala arī dzimtas uzvārdus, un ir bijušas tādas situācijas, kad cilvēks saka, es šai dzimtai, šai ģimenei nejūtos piederīgs," stāstījusi Saukuma-Laimere.

Uzvārdu mainot arī tautieši, kuri dzīvo ārzemēs, jo latviešu valodai raksturīgās mīkstinājuma un garumzīmes citās valstīs dzīvojošajiem ir grūti izrunāt. 

Saukuma-Laimere atklājusi arī kādu gadījumu par kādu ārvalstīs dzīvojošu latvieti ar ASV pilsonību. 

"Viņam ir vārds, man liekas absolūti jauks un mūsu sabiedrībai saprotams - Jānis. Viņš, protams, Amerikas Savienoto Valstu pasē ierakstīts bez garumzīmes - Janis. Viņš saka: "Vai varētu mainīt, jo šis vārds man rada ārkārtīgi lielu diskomfortu. Tad, kad amerikāņi lasa šo vārdus, izrunā kā Dženiss. Un viņiem tas ir sieviešu dzimtes vārds, un tajā brīdī, kad parādos es, ir tāda neizpratne, kāpēc tā!"."

Savukārt Aurēlija Ieva Druviete paplašinātu vārdu, proti, Aurēlija ieguvusi 2018. gada pavasarī. Tajā laikā arī no precību uzvārda Beitika pārgājusi uz Druviete. 

"Vārds Aurēlija man savā ziņā ir dots jau no bērnības, jo tētis mani tā bērnībā sauca, un ģimenē tā mani sauca. Šis vārds vienmēr bijis ļoti mīļš, un jāsaka - vārda diena, 26. februāris, kaut kā vienmēr bija sajūta, ka ir mans vārds, ka varbūt kaut kad varētu nomainīt. Tā ir identitātes nostiprināšanās, es teiktu, drīzāk tā, nevis maiņa," stāstījusi Aurēlija.

Artūrs, kurš nomainījis uzvārdu no Polis uz Freijs, to darījis, jo tas bijis viņa dzimtas uzvārds. Viņam bija jāpierāda, ka uzvārds ir no dzimtas.

"Dokumentu kārtošana bija ilgāka, nekā varbūt likās, ka tas varētu notikt, tāpēc, ka bija nepieciešams izziņas no arhīva iegūt. Un šajā procesā atklājās arī, ka nav arhīvā dokumentu, kas apliecinātu vecvecmāmiņas dzimšanas faktu ar šo uzvārdu Freija. Bija informācija jāmeklē baznīcas grāmatā. Tā kā tas aizņēma daudz laika," par savu pieredzi stāstījis Artūrs.

Veselības centra "Vivendi" klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa stāstījusi, ka iemesli vārda vai uzvārda maiņai var būt dažādi. Taču jāņem vērā, ka šīs izmaiņas nevar garantēt, ka cilvēks sāks justies labāk. Identitātes maiņa esot atkarīga no tā, cik lielu nozīmi šādai maiņai cilvēks piešķir.

Saukuma-Laimere skaidrojusi, ka likumā nav ierobežojumu saistībā ar vārda un uzvārda maiņu. To varot darīt, sākot no 15 gadu vecuma. Izvēlētajiem vārdiem un uzvārdiem jāatbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem un ētiskajām normām. Līdz ar vārda un uzvārda maiņu jāmaina arī dokumenti, tai skaitā, pase, identifikācijas (ID) karte, vadītāja apliecība un citi.

Uz augšu