2011. gadā Dānijā kāds parasts skolēnu brauciens varēja izvērsties par baisu traģēdiju. Vairāki bērni iekrita aukstā ūdenī. Viņu sirdis knapi pukstēja vairākas stundas, tomēr bērnus izdevās glābt. 

Spēcīgā vēja un neveiksmīgā manevra dēļ laiva ar skolēnu grupiņu un skolotāju apgāzās.

Ūdens temperatūra bija +2 grādi pēc Celsija skalas.

Brīnumainā kārtā sešiem skolēniem un vienam skolotājam izdevās nokļūt līdz krastam un izsaukt glābšanas dienestu. 

Pēc divām stundām pie krasta piebrauca neatliekamās medicīniskās palīdzības auto.

Ar četru helikopteru palīdzību izdevās atrast un no ūdens izvilkt septiņu pusaudžu ķermeņus. 

Viņi visi bija uzvilkuši glābšanas vestes, tāpēc neviens nenoslīka. Mediķi, kas ieradās notikuma vietā, secināja, ka bērni izskatās gluži kā miruši - viņu ķermeņi esot izskatījušies apledojuši, bet sirdis - knapi pukstējušas. 

"Es nonācu zem laivas.

Kad es izniru virs ūdens, sākās īstas šausmas.

Visi kliedza, viss bija kā murgā, visapkārt bija panika. Skolotājs teica, ka jāpeld pie krasta, citādi visi mirsim," raidsabiedrībai BBC atklāja Katrīna, kura 2011. gadā bija 16 gadus veca.

Viņa bija viena no tiem, kuriem izdevās pašu spēkiem nokļūt līdz krastam. 

"Es nemācēju peldēt.

Viens no draugiem piepeldēja man klāt, centās palīdzēt, bet man ļoti ātri iestājās klīniskā nāve, jo ūdens bija ārkārtīgi auksts," žurnālistiem atklāja viens no izdzīvojušajiem - Kaspers.

Viņš bija viens no pieciem bērniem, kuri palika ūdenī. 

Katrīna spēja aizpeldēt līdz krastam, neskatoties uz ķermeņa atdzišanu. Pēc nonākšanas uz sauszemes, meitene apmaldījās mežā. Viņa pastāstīja, ka spēki bija izsīkuši un viņa nokrita zemē. 

"Un tad es ieraudzīju vīrieti. Paldies Dievam par to," stāstīja Katrīna. Viņa saukusi šo vīrieti tik skaļi, cik tobrīd spējusi. 

Kad ieradās mediķi, bērnu sirdis nepukstēja jau gandrīz divas stundas. 

"Viņi bija ledaini. Zināms, ka tad, kad temperatūra ir tik zema, cilvēkus var atdzīvināt. Viņi ir miruši, taču ne pavisam.

Mums vēl bija iespēja," atklāja ārsts Maikls Džajegars Vansče. 

Hipotermija, kas apstādināja bērnu sirdis, palēnināja arī viņu metabolismu. Tas nozīmēja, ka orgāni varētu atsākt strādāt, ja tos "atkausētu". 

"Tobrīd asins temperatūru vajadzēja palielināt par vienu grādu katras 10 minūtes. Kad Kasperu atveda pie mums, viņa ķermeņa temperatūra bija vien 17,1 grāds. Viņš sāka atgūties un puiša sirds sāka pukstēt normālā ritmā, kad ķermeņa temperatūra sasniedza 26 grādus," atklāja viens no ārstiem. 

Līdzīgi izdevās reanimēt arī citus cietušos pusaudžus.

Tomēr ārsti bija nobažījušies par bērnu smadzeņu stāvokli. Par laimi, pārbaudes apliecināja, ka viss ir kārtībā. Tiesa, pēc šī baisā gadījuma bērniem bija nepieciešams laiks, lai atveseļotos pilnībā. 

Pašlaik neviens no toreiz izglābtajiem jauniešiem neizjūtot nekādas fiziskas notikušā sekas.