Daudzi Austrālijas iedzīvotāji atgriežas no atvaļinājumiem un mācību brīvlaikiem laikā, kad valsti plosa savvaļas ugunsgrēki, kas sasnieguši rekordlielus apmērus, kuros dzīvību zaudējuši vismaz 25 cilvēki, nodegušas neskaitāmas mājas un pamatīgi cietusi arī vietējā daba. Tādēļ noskaņojums Austrālijā ir "ļoti, ļoti depresīvs", pirmdien, 6. janvārī, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienības vadītāja Skaidrīte Aguļēviča.
"Šis ir laiks, kad ļoti daudz tūristu ir pie mums, ļoti daudz viesu, skolēni atgriežas no brīvdienām. Slinkais laiks beidzies, tagad visi dodas uz darbiem, tāpēc veidojas sastrēgumi, pietrūkst degvielas, veikalos pietrūkst ēdiena, un daudzi cilvēki ir evakuēti," stāstīja Aguļēviča.
"Tā kā šausmas ir neaprakstāmas. To nevar izteikt dažos vārdos."
Neesot saņemtas ziņas, ka nelaimēs būtu cietuši Austrālijas latvieši, tomēr sieviete raidījumam norādīja, ka "brīdī, kad tava māja deg, tu nedomā, kam un ko ziņot".
Esot gan zināms par kādu latviešu izcelsmes ģimeni, kam Adelaidā izdevies no liesmām pasargāt savu vīna darītavu un vīnogu laikus.
Aguļēviča atgādināja, ka ugunsgrēki Austrālijā sākušies jau septembrī un tikai pēdējās nedēļās kļuvuši nekontrolējami.
Lielāki vai mazāki ugunsgrēki plosās teju visā valsts teritorijā, un ir nodarījuši milzu postu gan cilvēkiem, gan dabai.
"Tie, kas zina, kas ir Ķenguru sala, tur viena trešā daļa ir izdegusi. Un pēc aprēķiniem, puse dzīvnieciņu gājuši bojā. Līdz ar to Austrālija pazaudē savus nacionālos dzīvniekus," raidījumam sacīja sieviete.
"Bez emocijām par tām lietām nevar runāt."
Austrālijas valdība pirmdien paziņoja, ka maksās "jebkuru cenu", lai palīdzētu kopienām atgūties pēc postošajiem krūmāju savvaļas ugunsgrēkiem, kas pārņēmuši valsti.
Foto: Ugunsgrēku posts Austrālijā
Premjerministrs Skots Morisons paziņoja, ka valdība ir gatava ugunsgrēku seku novēršanai jau solītajiem desmitiem miljonu dolāru atvēlēt vēl papildu divus miljardus Austrālijas dolāru (1,2 miljardus eiro).
"Ugunsgrēki joprojām turpinās. Un tie turpināsies tuvākajos mēnešos," teica Morisons. "Un tādēļ es šodien paziņoju, ka šī ir sākotnējā papildu investīcija divu miljardu dolāru apmērā. Ja būs nepieciešama lielāka summa un izmaksas būs augstākas, mēs sniegsim vairāk," viņš piebilda.
Kopumā savvaļas ugunsgrēkos Austrālijā gājuši bojā vismaz 25 cilvēki un nopostīti 2000 māju.
Pirmdien daudzviet ir samazinājusies gaisa temperatūra un līst lietus, bet šonedēļ atkal gaidāms jauns karstuma vilnis.
Pašlaik Jaundienvidvelsas štatā reģistrēti vairāk nekā 135 savvaļas ugunsgrēki, tostarp gandrīz 70 no tiem netiek kontrolēti.
Viktorijas štata ārkārtas dienestu ministre Līza Neville sacījusi, ka liesmu apslāpēšanai īsā laikā būtu jānolīst vismaz 200 milimetriem lietus, kas ir apmēram 20 reižu vairāk nekā pēdējās diennakts laikā reģionā reģistrēto nokrišņu apmērs.
Amatpersonas brīdina, ka Austrālijas savvaļas ugunsgrēku sezona, kas ierasti turpinās līdz martam, netuvojas beigām, tādēļ aicina iedzīvotājus nezaudēt modrību un būt gataviem izaicinājumu pilnam laikam.
Dūmu dēļ Kanberā pirmdien reģistrēta sliktāka gaisa kvalitāte nekā jebkurā citā pasaules lielpilsētā. Daudziem darbiniekiem ieteikts palikt mājās.
Ķenguru salā, kur Dienvidaustrālijas štata piekrastē dzīvo daļa valstī visapdraudētāko dzīvnieku sugu, ieradušies speciālisti, lai palīdzētu iemidzināt ugunsgrēkos cietušos savvaļas un mājdzīvniekus. Tiek uzskatīts, ka ugunsgrēkos gājuši bojā simtiem miljoni dzīvnieku.
Foto: Austrālijas ugunsgrēkos cieš miljoniem dzīvnieku
Premjerministrs paziņoja, ka armija cenšas nogādāt pārtiku, degvielu un ūdeni liesmu nopostītajām kopienām, bet inženieri strādā, lai atjaunotu autoceļu satiksmi un krājumus evakuācijas centros.
Morisons izpelnījies daudzu Austrālijas iedzīvotāju kritiku par novēloto reakciju uz krīzi. Sestdien viņš paziņoja par 3000 armijas rezervistu piesaisti cīņai pret ugunsgrēkiem un 20 miljonu Austrālijas dolāru atvēlēšanu, lai ārvalstīs varētu iznomāt ugunsdzēsējiem nepieciešamās lidmašīnas.
Savvaļas ugunsgrēki dienvidu puslodes vasaras sezonā ir bieži izplatīti. Ierasti Austrālijas iedzīvotāji pret tiem izturas pragmatiski. Tomēr šogad ugunsgrēku sezona sakās neierasti agri, un tos veicina sausums un karstums, kas ir šogad ir lielākais Austrālijas novērojumu vēsture.
Zinātnieki nešaubās, ka liela nozīme bijusi cilvēka izraisītai globālajai sasilšanai, ka arī citiem faktoriem, piemēram, izkaltušajiem krūmiem un kokiem un spēcīgajam vējam.
Vides aktīvistu grupa "Greenpeace" pirmdien paziņoja, ka Morisona izsludinātais finansējums ir "piliens okeānā", ņemot vēra ugunsgrēku nodarītos postījumus.
"Greanpeace" Austrālijas Klusā okeāna kampaņu vadītājs Džeimijs Hensons paziņoja, ka "katram centam šajā summa jānāk no ogļu, gāzes un naftas kompānijām, kuru radītais ogļskābās gāzes piesārņojums ir izraisījis klimata krīzi, kas ir vainagojusies ar šiem ekstremālajiem ugunsbīstamības apstākļiem visā valstī".
