Dienasgrāmata ⟩ "Likās, ka dažas dienas nebūt internetā nav nekas traks." Virsnīši par pazušanu Āfrikā (6)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: No personīgā arhīva

Virsnīšu dienasgrāmatas piektajā daļā ģimene stāsta par nejaušo nokļūšanu Gambijā, eksotiskajiem dzīvniekiem un atklāj, kāpēc uz pāris dienām pazuda no interneta. Portāls "Apollo" piedāvā ceļojuma laikā sekot līdzi Virsnīšu jaunākajiem piedzīvojumiem, interesantākajiem stāstiem un noderīgiem ieteikumiem.

TV raidījumu vadītāja Kristīne Virsnīte un viņas ģimene - Kristīnes vīrs, populāra recepšu bloga veidotājs Kaspars Virsnītis, kā arī pāra atvases Amēlija un Kaspars šī gada 18. novembrī ir devušies desmit gadus lolotā piedzīvojumā - divus mēnešus ilgā ceļojumā pa Āfriku ar pašu rokām uzbūvētā kemperī.

Seko līdzi Virsnīšu piedzīvojumiem portālā "Apollo"!

Ceturto daļu vari lasīt ŠEIT.

5. daļa

Lai arī Gambija nebūt nebija mūsu ceļojuma plānos, taču, nonākot tai pavisam tuvu un saprotot, ka ceļu vieglāk un ātrāk būs mērot to šķērsojot, pieņemam lēmumu, ka Virsnīšiem ir jāredz arī to, kas padomā bijušajai Apvienotās Karalistes kolonijai. Zinājām tik to, ka tur teju visi runā angļu valodā un policisti ir tik naudas kāri, kā nekur iepriekš.

Šķērsojot Senegālas/Gambijas robežu, saprotam, ka visi ceļotāju stāsti par korupciju ir vairāk nekā patiesi - katrs, burtiski katrs robežsargs un ceļā sastaptais policists pieprasa maksu vai vismaz dāvanu, jo mēs esam no citas pasaules un viņiem vienkārši pienākas.

Kaspars šī ceļojuma laikā jau ir tik ļoti iemanījies laipni atteikties dot kukuli, ka teju visi paliek ar garu degunu, vien pāris reizes mūs piežmiedz tā, ka nespējam izsprukt - ir jāsamaksā. Smieklīgākais, ka summas jau nav lielas - no 1.5 eur līdz 8, taču stāsts ir par principu - kamēr būs, ko cirpt, cirps.

Tikko nonākuši Gambijā, saprotam, ka tepat ir Kinaga Vest dabas parks, kurā labprāt paviesotos.

Nokļūstot tur, visi apstākļi sastājas tā, ka jau pēc mirkļa kopā ar mūsu gidu Langu dodamies džungļos, kur pārlaidīsim nakti.

Langs ir vīrs ap 40 gadu vecumu, jo precīzu dzimšanas gadu un dienu nezina, viņa vecāki nav mācējuši ne lasīt, ne rakstīt un šo informāciju nav spējuši viņam nodot. Langs ir precējies tikai gadu, sievu atradis kāds viņa sūtīts vīrs blakus ciemā, satikušies kāzu dienā un jau gadu laimīgi dzīvojot kopā.

Kad jautājām par to, ko būtu iesācis, ja ieraugot topošo sievu tā viņam neietu pie sirds, Langs neizpratnē uz mums lūkojas, jo tāda opcija nav tikusi pieļauta.

Pa ceļam uz nometnes vietu satiekam paviānus - lielus un stiprus, tie rej kā suņi un, izdzirdot mūs, tuvojas, jo ir ārkārtīgi ziņkārīgi.

Kaut kur tepat ir arī milzu čūskas, par kuru klātesamību liecina nospiedumi smiltīs, naktīs apkārt klejo milzu hiēnas un savvaļas suņi, ir ari antilopes un kāds leopards, kamēr putnu ir vairāk nekā 300 dažādu sugu.

Vakarā pie tējas sarunām Langs kļūst arvien atklātāks un stāsta, cik ārprātīgs režīms valdījis Gambijā bijušā prezidenta iespaidā - armija bijusi pāri visam, tu neesi drīkstējis ne pušplēstu vārdu bilst par prezidentu, ja tas nav glaimojošs, draugi štučījuši draugus, cilvēki tikuši novākti no ceļa un aizmirsti cietuma kamerās.

Kamēr sarunājamies, saprotam, ka milzu zālē kāds ir - tik no rīta saprotam, ka tie, visticamāk, bijuši savvaļas suņi.

Savanna rītausmā ir maģiska, lielā zāle, saule, kas iedegas debesjumā, dzestrais gaiss un pērtiķu rējieni tālumā, pasakaini putni, kāds milzu varāns un cūka, kas pārskrien ceļu un brokastis Gambijas upes krastā, kurā rotaļājas melnie delfīni. Arī tie, sadzirdējuši mūs, pietuvojas krastam, atklājot to, cik skaisti un graciozi prot iznirt un atkal pazust zem ūdens.

Gambijā pavadītajās dienās piedzīvojam pludmali, mazus ciemus un galvaspilsētu Bandžūlu, ir sajūta, ka Gambija ir vistīrākā no iepriekš piedzīvotajām valstīm. Te plastmasas ceļmalās ir nesalīdzināmi mazāk un pludmales krietni tīrākas, arī gambieši šķiet šeptīgāki un turīgāki.

Vai mēs speciāli dotos uz Gambiju, ja nebūtu tās tuvumā, zinot to, kāda tā ir? Visticamāk nē, jo Senegāla ir daudz košāka un Gambija kaut kādā ziņā šķiet tai piederoša, taču mēs priecājamies, ka tomēr teicām Gambijai jā, jo tā ir jauna un citādāka pieredze.

Un tagad, visticamāk, mums ir jāizstāsta savs pazušanas stāsts, par kuru uzzinājām vien tad, kad ieradāmies Senegālā, mums nebija ne jausmas, ka esam pazuduši un mūsējie ir nopietni nobijušies, ka ir iesaistītas valsts un starptautiskās instances, lai mūs atrastu.

Mēs plānojām Gambijā pavadīt pāris, maksimums trīs, dienas, taču ar visu robežu šķērsošanu, tas aizņēma teju piecas. Mēs nojautām, ka nebūsim sasniedzami internetā, par ko bijām rakstījuši Instagramā, taču tas, cik bijām pieejami iepriekš, radīja ilūziju, ka tā šī ceļojuma laikā būs vienmēr un arī mēs paši tādi vienmēr bijām, jo ar prieku dalāmies savos ceļojumu stāstos.

Mūsu vislielākā kļūda bija neuzrakstīt draugiem un ģimenei, lai neraizējas, jo šķita, ka nebūt dažas dienas internetā nav nekas traks, tomēr izrādījās absolūti pretēji.

Mūsu draudzene tik ļoti satraucās, ka satrauca visus pārējos un viss izvērtās mūsu pazušanas stāstā. Un tad jau visas cilvēku versijas par to, ka tas tika darīts ar nolūku, lai Instagram kontiem nāktu klāt sekotāji, lai šādi paceltu reitingus TV raidījumam, kurš būs, un mēs tam visam pa vidu, saprotot, ka ne mirkli neesam vēlējušies radīt ne savu tuvinieku satraukumu, ne cilvēku domu mutuļus un variācijas par tēmu.

Sajūta ļoti muļķīga un mācība pamatīga - vēl vairāk un uzstājīgāk teikt savējiem, ka ceļojot cilvēki var nebūt sasniedzami, taču tajā pašā laikā apzināmies, cik milzīga dāvana ir mūsu ģimene un draugi, viņi patiesi mūs mīl un darīs visu, lai palīdzētu, kad tas būs nepieciešams.

Tagad ar to pieredzi, kas ir mums, saprotam, ka Āfrika draudīgāka šķiet pa gabalu, taču tajā nevajag būt vieglprātīgam, vienmēr ir jāapdomā, ko dari, kur dodies un kādā diennakts laikā.

Ir valstis, uz kurām arī mēs nekad nebrauksim, apzinoties to drošības līmeni, kas tur valda. Ir rūpīgi jāizvērtē ceļojuma galamērķis un saviem vismīļākajiem cilvēkiem jāziņo, kur esiet, lai saglabātu viņu mieru, šis viss izvērtās tā kā izvērtās, jo mēs vadījāmies pēc sava baiļu, nevis citu cilvēku baiļu lieluma, un mums to baiļu ir daudz mazāk.

Šis viss netika darīts ar nolūku vai stratēģisku mārketinga plānu, jo tā ar cilvēku sajūtām rotaļājas tikai necilvēki, šis viss bija pārpratums, kuram nevajadzēja notikt, taču notika un mēs guvām vērtīgu mācību, ticu, ka arī mūsu mīļie.

TV piedzīvojumu šovu "Virsnīši Āfrikā" skatieties jau drīzumā 360TV un lietotnē Shortcut.lv, pastāstīsim, ko piedzīvojām Marokā, Mauritānijā un Senegālā!

Foto: Virsnīšu ceļojums uz Āfriku: 5. daļa

Foto: Virsnīšu ceļojums uz Āfriku: 4. daļa

Foto: Virsnīšu ceļojums uz Āfriku: 3. daļa

Foto: Virsnīšu ceļojums uz Āfriku: 2. daļa

Foto: Virsnīšu ceļojums uz Āfriku: 1. daļa

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu