Mācīšanās peldēt pašiem mazākajiem sākas ar mazuļa un vecāka būšanu kopā ūdenī, un zīdaiņa iepazīstināšanu ar ūdens pasauli - peldbaseinu. Par to, ko tieši mazuļi un viņu vecāki iegūst, piedaloties peldētapmācības nodarbībās, stāsta Elektrum Olimpiskā centra Peldbaseinu un peldētapmācības programmas vadītājs Gustavs Zālītis.
Nodarbībās peldbaseinā pat pašiem mazākajiem ir jāveic uzdevumi - tas palīdz bērnam būt patstāvīgam un veidot pārliecību par sevi, mazina bailes no ūdens, un nākotnē atrasties ūdens tuvumā bērnam būs vieglāk un drošāk. Savukārt, vecākiem, atrodoties ūdenī kopā ar savu bērnu, tiek vairota pārliecība par bērnu, veidojas kopēja mijiedarbība starp bērnu un vecāku. Kādi vēl ir gaidāmie ieguvumi?
Atrasties ūdenī kopā ir aizraujoši gan mazuļiem, gan viņu vecākiem. Tā ir iespēja socializēties, sajust pieskārienus, būt kustībā. Nodarbībās galvenais uzdevums ir pieradināt mazuli pie ūdens un parādīt, ka atrasties ūdenī var būt aizraujoši. Mācīšanās peldēt ir mērķtiecīga nodarbe, izpildot vingrinājumus, lai spētu pārvietoties ūdenī, kontrolējot savu ķermeņa līdzsvaru un pozīciju ūdenī, kā arī piepūli un pārvietošanās ātrumu peldējuma laikā. Tikai no 5-7 gadu vecuma var runāt par peldēšanas prasmes un tehnikas uzlabošanu, apgūstot peldēšanas stilus, proti, peldēt kraulā, uz muguras.
Nodarbībās mazuļiem tiek attīstīta izpratne par to, ko ūdenī drīkst un nedrīkst darīt, kā arī kas ir jādara, lai atrasties ūdenī būtu droši. Ar rotaļu paņēmieniem laika gaitā mazulis iemācās izkļūt no peldbaseina. Šādi vingrinājumi attīsta apziņu, ka, neplānoti iekrītot ūdenī, ir jāmeklē drošs patvērums.
Mazuļiem tiek rādīts, ka nekas traks nenotiek, ja ūdens nonāk uz sejas, iekļūst ausīs vai tek uz galvas. Mazuļi iemācās ienirt un aizturēt elpu. Zīdaiņiem saglabājas elpas aiztures reflekss - tikko uz zīdaiņa sejas nokļūst ūdens, viņš momentā vairs neelpo, jo ieeja plaušās automātiski tiek slēgta, savukārt aizturēt elpu un izpūst gaisu zem ūdens ir jāiemācās. Refleksi un iemācītas reakcijas ir dažādas lietas.
Mazuļiem, kuri ūdenī jūtas droši, būs vieglāk apgūt īstu peldētprasmi nākotnē. Bērni, kuri peldētapmācību sāk tikai skolas gados, vajag ilgāku laiku, lai viņi ūdenī spētu justies brīvi.
Mazulis saņem visu labo, ko ūdens spēj sniegt - nervu sistēmu nomierinošo un muskuļus atslābinošo efektu, kā arī labāk attīstītās termoregulācija, un tiek spēcināta imunitāte. Peldēšana stimulē apetīti, pēc nodarbības bērns ir mierīgāks, uzlabojas miega kvalitāte. Regulāras peldēšanas nodarbības bērnam palīdz veidot dienas režīmu. Bērns ātrāk spēj pielāgoties notiekošajam. Peldēšanas nodarbības palīdz attīstīt koordināciju, uztveres spējas, uzlabo pašsajūtu, un galu galā tas ir jautri.
Nodarbības ir lielisks veids, kā veidot un stiprināt savstarpējas attiecības. Peldētapmācības nodarbības sākumā ir jaunums visiem, un neviens nezina, ko no tām sagaidīt. Nodarbībās līdz pat 4 gadu vecumam vecākiem ir jābūt gataviem iesaistītes, būt atbildīgiem gan sagatavošanās procesā, gan izpildot trenera dotos norādījumus. Katrs vecāku satraukums, nepārliecinātība atspoguļosies mazuļa uzvedībā. Pirmās nodarbības visticamāk būs pilnas izaicinājumu, kuru risināšanai vajag pieiet ar radošu un pozitīvu attieksmi.
Vecāki iemācās pievērst nedalītu uzmanību bērnam, taču izvairīties arī no otras galējības pārlieku sargājot, turot, ķerot un neļaujot bērnam pašam kustēties ūdenī. Vecākiem vienmēr ir jāuzmana ūdenī esošais bērns, taču jāļauj arī darīt pašam.
Peldētapmācības nodarbībās vecāki iegūst izpratni par drošu uzvedību ūdenī. Bērna peldētprasme rada papildu drošības sajūtu visiem, taču neaizstāj vecāku uzmanību un klātbūtni brīdī, kad bērns atrodas ūdenī. Vienmēr, kad bērns ir ūdenī vai tā tuvumā, ir jānoliek malā telefons vai grāmata, kā arī jāatceras, ka neviens peldrīks nevar pilnībā garantēt bērna drošību ūdenī.
