"Tā bija sarežģīta situācija un sarežģīts laiks," minējis Džavads Zarifs, Irānas ārlietu ministrs, piemetinot, ka "citiem ir nepieciešams krietni ilgāks laiks, lai atzītu savu vainu". Kā piemēru viņš minēja 1988. gadā virs Persijas līča traģiski notriekto irāņu lidaparātu, kura katastrofu izraisīja no amerikāņu karakuģa palaista kaujas raķete. Toreiz dzīvību zaudēja 290 cilvēki.
Zarifs atzīmēja, ka ASV joprojām nav veikusi oficiālu atvainošanos par notikušo traģēdiju, turklāt vainīgais esot pat saņēmis militāru apbalvojumu.
Atbildot žurnālistam, kurš uzsvēris, ka tas tāpat nepaskaidro minstināšanos atzīt savu vainu, ministrs atzīmējis, ka šajā gadījumā valdība ir rīkojusies nepareizi un neslēpj savu vainu. Viņš minējis, ka sākotnēji nav bijusi pieejama visa informācija un viņš pats par kļūdaino raķetes palaišanu ir uzzinājis veselas divas dienas pēc traģēdijas, kad beigusies iekšējā izmeklēšana.
Tiklīdz šo informāciju uzzinājis Irānas augstākais vadītājs, ajatolla Alī Hāmenejī, viņš ir licis nekavējoties par šo apstākli informēt publiku, kas arī ir izdarīts 11. janvārī. Uz jautājumu par to, kādēļ Irāna konflikta apstākļos ar ASV uz laiku neslēdza savu gaisa telpu, ministrs atbildējis, ka tas bijis tehnisks un politsks lēmums.
"Mēs bijām iesaistīti karā ar Irāku astoņus gadus un mums nebija nepieciešamības slēgt savu gaisa telpu," teicis Irānas ārlietu ministrs.
Viņš minējis, ka katastrofas izmeklēšana notiek saskaņā ar starptautiskajām prasībām un tajā darbojas gan ukraiņi, gan Boeing, kuru firmas lidmašīna tika notriekta.
Irāna neizslēdz sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, neraugoties uz ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu janvāra sākumā notikušajā ASV triecienā, sestdien paziņojis Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs.
Intervijā Vācijas laikrakstam "Der Spiegel" viņš izteicies, ka nekad neizslēdz iespēju, ka "cilvēki varētu mainīt savu nostāju un atzīt realitāti".
Spriedze Vašingtonas un Teherānas attiecībās augusi kopš 2018. gada, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās ar Irānu un atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas.
Tomēr Zarifs norādījis, ka Irāna joprojām noskaņota uz sarunām, bet vienlaikus vēlreiz atkārtojis Teherānas prasību atcelt sankcijas.
"Mums nav svarīgi, kas sēž Baltajā namā, - būtiski ir, kā viņi izturas," viņš izteicies. "Trampa administrācija var labot pagātnes kļūdas, atcelt sankcijas un atgriezties pie sarunu galda. Mēs joprojām esam pie sarunu galda - tie bija viņi, kas aizgāja."
"ASV nodarījusi Irānas tautai lielu kaitējumu. Pienāks diena, kad viņiem tas būs jāatlīdzina. Mēs esam ļoti pacietīgi," piebildis Irānas ārlietu ministrs.
Tramps uzskata, ka 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās jāpārskata, jo tā nerisina jautājumu par Irānas ballistisko raķešu programmu un Teherānas lomu reģiona konfliktos. Pārējās lielvalstis, kas parakstīja šo vienošanos, - Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija - ir centušās to saglabāt.