"Tā bija sarežģīta situācija un sarežģīts laiks," minējis Džavads Zarifs, Irānas ārlietu ministrs, piemetinot, ka "citiem ir nepieciešams krietni ilgāks laiks, lai atzītu savu vainu". Kā piemēru viņš minēja 1988. gadā virs Persijas līča traģiski notriekto irāņu lidaparātu, kura katastrofu izraisīja no amerikāņu karakuģa palaista kaujas raķete. Toreiz dzīvību zaudēja 290 cilvēki.

Zarifs atzīmēja, ka ASV joprojām nav veikusi oficiālu atvainošanos par notikušo traģēdiju, turklāt vainīgais esot pat saņēmis militāru apbalvojumu.

Atbildot žurnālistam, kurš uzsvēris, ka tas tāpat nepaskaidro minstināšanos atzīt savu vainu, ministrs atzīmējis, ka šajā gadījumā valdība ir rīkojusies nepareizi un neslēpj savu vainu. Viņš minējis, ka sākotnēji nav bijusi pieejama visa informācija un viņš pats par kļūdaino raķetes palaišanu ir uzzinājis veselas divas dienas pēc traģēdijas, kad beigusies iekšējā izmeklēšana.

Tiklīdz šo informāciju uzzinājis Irānas augstākais vadītājs, ajatolla Alī Hāmenejī, viņš ir licis nekavējoties par šo apstākli informēt publiku, kas arī ir izdarīts 11. janvārī. Uz jautājumu par to, kādēļ Irāna konflikta apstākļos ar ASV uz laiku neslēdza savu gaisa telpu, ministrs atbildējis, ka tas bijis tehnisks un politsks lēmums.

Viņš minējis, ka katastrofas izmeklēšana notiek saskaņā ar starptautiskajām prasībām un tajā darbojas gan ukraiņi, gan Boeing, kuru firmas lidmašīna tika notriekta.

Irāna neizslēdz sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, neraugoties uz ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu janvāra sākumā notikušajā ASV triecienā, sestdien paziņojis Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs.

Intervijā Vācijas laikrakstam "Der Spiegel" viņš izteicies, ka nekad neizslēdz iespēju, ka "cilvēki varētu mainīt savu nostāju un atzīt realitāti".

Spriedze Vašingtonas un Teherānas attiecībās augusi kopš 2018. gada, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās ar Irānu un atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas.

Tomēr Zarifs norādījis, ka Irāna joprojām noskaņota uz sarunām, bet vienlaikus vēlreiz atkārtojis Teherānas prasību atcelt sankcijas.

"Mums nav svarīgi, kas sēž Baltajā namā, - būtiski ir, kā viņi izturas," viņš izteicies. "Trampa administrācija var labot pagātnes kļūdas, atcelt sankcijas un atgriezties pie sarunu galda. Mēs joprojām esam pie sarunu galda - tie bija viņi, kas aizgāja."

Tramps uzskata, ka 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās jāpārskata, jo tā nerisina jautājumu par Irānas ballistisko raķešu programmu un Teherānas lomu reģiona konfliktos. Pārējās lielvalstis, kas parakstīja šo vienošanos, - Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija - ir centušās to saglabāt.

Pēc tam, kad 3. janvārī no ASV bezpilota lidaparāta izšautu raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani, Teherāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus kodolvienošanās noteiktos ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu. 8.janvārī Irāna uz divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, raidīja 22 raķetes.

Irānas prezidents Hassans Ruhani sestdien, 11. janvārī, atklājis, ka Irānas bruņoto spēku izmeklēšana secinājusi, ka raķetes esot palaistas "cilvēku faktora kļūdas" dēļ. Viņš sociālajā tīklā "Twitter" arī izteicis savu "visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm".

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Iepriekš ziņots, ka dzinēja aizdegšanas rezultātā piloti esot zaudējuši kontroli pār lidaparātu un tas nogāzies. Dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas bija lidmašīnā.

Ukrainas lidsabiedrība sākotnēji publiskoja vien traģēdijā mirušo lidmašīnas ekipāžas locekļu sarakstu. Visu katastrofas upuru sarakstu lidsabiedrība publicēja vēlāk.

Kā iepriekš paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko, lielākā daļa no aviokatastrofā bojā gājušajiem ir Irānas un Kanādas pilsoņi - attiecīgi 82 un 63 cilvēki.

Aviokatastrofā dzīvību zaudējuši arī vienpadsmit Ukrainas pilsoņi, no kuriem deviņi bija apkalpes locekļi. Vēl desmit bojāgājušie ir Zviedrijas pilsoņi, četri - Afganistānas, bet pa trīs saviem pilsoņiem šajā traģēdijā zaudēja Vācija un Lielbritānija.

Ukrainas lidmašīnas avārija notikusi dažas stundas pēc tam, kad Irāna veica ballistisko raķešu triecienu divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, šādi atbildot uz Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu ASV gaisa spēku triecienā piektdien Irākā pie Bagdādes starptautiskās lidostas.