Fakti un emocijas. Kristīnes Misānes lietas atspoguļojums Dānijas medijos (92)

Saistībā ar Misānes lietu Latvijas medijos galvenokārt izskanējis tas, ko sacījusi viņas māsa un pārstāve Mārīte Batraka, kā arī politiķu un citu atbildīgo amatpersonu viedokļi. Tikmēr Dānijas medijos izskan gan iepriekš nedzirdēti fakti, gan jau Latvijā zināmais, gan tas, ka Misānes lieta atspoguļo trūkumus valsts tieslietu sistēmā.

Liela daļa informācijas, kas parādās Dānijas medijos, nākusi no aģentūras "Ritzau". Tās informāciju izmanto daudzi lielākie valsts mediji, piemēram, "Berlingske", "Jyllands-Posten", "Dagbladet Politiken" un citi.

Laikrakstos lielākoties parādās informācija par notikumu attīstību Dānijā - tiesas datumiem un spriedumiem, protestiem Misānes atbalstam Kopenhāgenā un sievietes sākto badastreiku. Vairāki laikraksti lietai seko aktīvi, piemēram "Jyllands-Posten", tomēr citi to dara daudz neaktīvāk, piemēram, raidorganizācija DR lietai veltījusi divus rakstus.

Arī tas, kam saistībā ar Misānes lietu, uzmanību pievērš Dānijas mediji, ir atšķirīgs. Piemēram, konservatīvajā laikrakstā "Berlingske" vēsta, ka tiesas sēdes laikā tulki nav izpratuši terminoloģiju. Misānes lieta tiek izmantota, lai atspoguļotu plašāku problēmu Dānijā, tiesājot ārzemniekus.

Sēdes laikā iesaistītās puses pat runājušas lēnāk, tiesnesis izmantojis vienkāršākus vārdus un tulkam iedota apsūdzētāju runas kopija, tomēr tas neesot uzlabojis komunikāciju, vēsta "Berlingske", atsaucoties uz "Ritzau". Šīs sēdes laikā arī atklājies, ka Misāne nedaudz zinot dāņu valodu.

Par to, kas nolemts tiesas sēdē, "Berlingske" nevēsta.

Par spriedumu gan raksta tabloīds "Ekstrabladet", izmantojot virsrakstu "Bērna nolaupītājai jāpaliek cietumā". Rakstā netiek minēts, kādēļ Misāne savu bērnu nolaupījusi, bet ir sacīts, ka viņas divām atvasēm ir katram savs tēvs.

Iepriekš "Ekstrabladet" bija vēstījis par Misānes uzsākto badastreiku. Šajā rakstā tiek ziņots, kāpēc viņa bēgusi, un ir arī minēts, ka Dienvidāfrikā tiesa bija noteikusi, ka ne Misāne, ne viņas dzīvesbiedrs no valsts nedrīkst izvest abu meitu.

Ar tabloīdu runājusi arī Batraka, kura stāstījusi, ka abi Misānes bērni esot Interpola meklēto personu sarakstā, tāpēc viņi nevar māti apciemot cietumā. Ģimene gan nolēmusi riskēt, un ļāvusi vecākajam dēlam tikties ar Misāni, bet jaunākā meita māti neesot redzējusi gadu.

Vairāki mediji arī rakstījuši, ka Dānija piedāvājusi Misānes lietu nodot izskatīšanai Latvijā, tomēr Latvijas Ģenerālprokuratūra atteikusies, pamatojot, ka to neļauj likums. Kopenhāgenas Universitātes tiesību zinātņu profesors Tomass Elholms prokuratūras atteikumu novērtējis kā "pārliecinošu, likumiski korektu un izsmeļošu", vēstīja DR, atsaucoties uz "Ritzau".

Tāpat Dānijas medijos izskan arī tas, ka Misāne centusies Dānijā iegūt patvērumu, tomēr nesekmīgi. Sievietes advokāts to nesen pauda arī Latvijas Televīzijai.

Vairāki mediji fokusējas nevis uz to, par ko Misāne ir apsūdzēta, bet gan uz pašu tiesas procesu un to, vai ir pamats viņu paturēt apcietinājumā. Gan Misānes advokāts, gan Latvijas Ārlietu ministrija paudusi neizpratni, kā sieviete var tikt paturēta apcietinājumā, ja izdošana Dienvidāfrikai nav notikusi 30 dienu laikā. Tikmēr Dānijas Augstākā tiesa uzskata, ka šis 30 dienu termiņš var tikt pagarināts, tāpēc Misānes aizturēšana uz ilgāku laiku nav pretlikumīga.

Apsūdzētāji piektdienas tiesā sacījuši, ka ilgstošā aizturēšana esot pašas Misānes vaina un, ja viņu atbrīvošot, Misāne "būs radījusi īssavienojumu starptautiskajā sistēma un tam nevajadzētu notikt".

Pati Misāne telekanālam TV2 paudusi, ka, ja viņa 14. februārī būtu atbrīvota, viņa būtu "devusies mājās pie bērniem, cik drīz vien iespējams". Sievietes advokāts Henriks Stagetorns piektdienas tiesā esot sacījis, ka "Misāne atbrīvošanas gadījumā nepazudīs" un "Dienvidāfrikai esot iespēja sazināties ar Kristīnes Misānes mītnes zemi", piektdien vēstīja "Jyllands-Posten", atsaucoties uz "Ritzau".

Arī par Misānei izvirzītajām apsūdzībām vairāki Dānijas mediji ziņo citādāk nekā Latvijā. Kaut gan teju visos minēts, ka Dienvidāfrikā viņa apsūdzēta bērna nolaupīšanā, vairāki kā pirmo apsūdzību min tieši nepakļaušanos tiesai.

Apkopojot aģentūras "Ritzau", tiesas ziņojumos un preses relīzēs sniegto informāciju, plašāku Misānes lietas apskatu piedāvā neatkarīgais laikraksts "Dagbladet Information". Tajā minēts, piemēram, ka Misānes attiecības ar dzīvesbiedru pasliktinājušās jau pirms pāris no Mozambikas pārcēlās uz Dienvidāfriku, kā arī tas, ka Dānijas ģenerālprokurors jau pagājušā gada pavasarī noskaidrojis, ka Dienvidāfrikā Misāne tikšot nodrošināti 4,4 kvadrātmetri privātās telpas kamerā 18 cilvēkiem. Latvijas medijos šī informācija parādījās tikai janvāra nogalē.

Dienvidāfrikas lielākajos medijos - "Sunday Times", "Daily Sun" un "Rapport" - par Misānes lietu netiek rakstīts.

Jau vēstīts, ka Dānijas apgabaltiesa piektdien nolēma neatbrīvot un paturēt apcietinājumā Misāni, kas faktiski nozīmē, ka viņa 20. februārī tiks izdota DĀR, aģentūrai LETA apstiprināja Misānes pārstāvji. 

Kā ziņoja Latvijas Televīzija, tiesas sēdē Misānes advokāts bija iesniedzis jaunus pierādījumus, lai sieviete netiktu izdota. Advokāts uzsvēris, ka sodam jābūt proporcionālam pret nodarīto, norādot, ka DĀR uz tiesu vien Misānei var nākties gaidīt divus gadus.

Savukārt prokurors norādījis, ka Misāne ļoti vēlu nākusi klajā ar jauniem pierādījumiem un ļaunprātīgi novilcinājusi tiesu. Prokurors prasīja, lai Misāne pēc iespējas ātrāk tiktu izdota DĀR.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sarunā ar aģentūru LETA pauda nostāju, ka Ārlietu ministrija ir aktīvi strādājusi pie tā, lai Misānei tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība.

Ministrs solīja, ka ministrija turpinās sniegt palīdzību Misānei arī nākotnē, neatkarīgi no notikumu attīstības. Ministrs pauda cerību, ka vēl varētu būt kādi tiesiskie līdzekļi, lai novērstu Misānes izdošanu, taču uzsvēra, ka Dānijas tiesas lēmums ir jārespektē.

Vaicāts, vai lēmums izdot Misāni ietekmēs Latvijas un Dānijas savstarpējās attiecības, Rinkēvičs sacīja, ka neviens nav priecīgs par Dānijas tiesas lēmumu un tas ir radījis sarūgtinājumu, taču Latvija turpinās sadarboties ar Dāniju, kas ir Latvijas sabiedrotais Eiropas Savienībā un NATO.

"Protams, ka mēs redzam sabiedrības attieksmi, un tas var atstāt nospiedumu publiskās diplomātijas jomā, taču mans darbs ir nodrošināt atbalstu Misānei diplomātiskajā ietvarā," sacīja ministrs.

Latvijas prokuratūra patlaban Dānijas tiesas lēmumu nekomentē, taču tuvākajā laikā apsvērs tālākos iespējamos risinājumus attiecībā uz Misāni, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Pēc Misānes pārstāvju sniegtās informācijas, piektdien tiesā tika vērtēts, vai sieviete būtu atbrīvojama, jo viņa varētu būt jau izcietusi sev piemērojamo sodu, vai arī viņa būtu izdodama tiesāšanai Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadu cietumsods par pašas bērna nolaupīšanu un citām apsūdzībām.

Līdzīgs jautājums tika skatīts jau pagājušajā mēnesī. Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji nolēma Misāni atbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību, pēc kuras Dānijas tiesa tomēr nolēma Misāni paturēt apcietinājumā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai arī DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

No Misānes pārstāvju stāstītā izriet, ka Dānijas prokuratūra "ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina panākt, lai Misāni izdotu Dienvidāfrikai". Dānijas prokuratūra argumentējot savu rīcību ar to, ka DĀR esot garantējusi Misānei vietu cietuma kamerā kopā ar 18 citām ieslodzītajām, kur viņai būtu nodrošināti 4,4 kvadrātmetri personīgās telpas.

Ņemot vērā minēto, no 8. februāra Misāne apcietinājuma vietā sāka badastreiku. Tā mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām, kas aizliedz izdošanu uz trešajām pasaules valstīm.

Dānijas prokuratūra iepriekš bija informējusi Misānes pārstāvjus, ka sievieti plānots izdot DĀR jau 12. februārī. Izdošana gan tika atlikta, lai sagaidītu piektdienas tiesas sēdi.

Misānes pārstāvji iepriekš informēja, ka sieviete 2011. gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018. gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā.