Tukuma apkārtnē uz kukurūzas lauka barojas vairāk nekā 1000 ziemeļu gulbju

Ziemeļu gulbji barojas uz kukurūzas lauka Tukuma pusē.

FOTO: dabasdati.lv/Eva Krēsla

Tukuma apkārtnē uz kukurūzas lauka, kas atrodas netālu no autoceļa, barojas vairāk nekā 1000 ziemeļu gulbju, liecina informācija dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv".

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko aģentūrai LETA pastāstīja, ka ziemeļu putni pulcējas uz pērn novāktās kukurūzas lauka, jo gulbjiem kukurūza ir enerģētiski visvērtīgākā barība. 

"Lidojošie gulbji, pamanot uz lauka jau esošus gulbjus, tiem pievienojas, lai barotos. Nakti šie gulbji pārlaiž kādā ūdenstilpnē, bet dienā atgriežas uz lauka vai arī dodas tālāk uz ziemeļiem," stāstīja Boiko.

Ņemot vērā, ka Latvijā visvairāk gredzeno ziemeļu gulbjus, putnu vērotāji ir pētījuši, vai lielajā barā ir arī Latvijā gredzenoti gulbji, bet tādus nav pamanījuši. Boiko prognozē, ka lielais gulbju bars uz lauka dzīvos divas līdz trīs nedēļas, bet tie mainīsies, jo vieni aizlidos tālāk uz ziemeļiem, bet citi nosēdīsies, lai barotos.

Boiko pieļauj, ka lielajā barā starp ziemeļu gulbjiem varētu būt arī kāds mazais gulbis (Cygnus columbianus), jo pirms pāris dienām Saldus apkārtnē novēroti trīs mazie gulbji, kuri mīt Krievijas ziemeļos. Viņš stāsta, ka lielajā gulbju barā ir redzami arī pelēki gulbji, kas ir pagājušās vasaras perējums. 

"Pētījumos esam secinājuši, ka gulbji, dzērves un zosis ar saviem bērniem kopā pavada pirmo ziemu un nereti arī kopā atgriežas savā dzimtenē. Taču ziemas beigās vecāki saviem bērniem dod zīmi, ka viņiem jāsāk patstāvīga dzīve," stāstīja ornitologs.

Pagājušās nedēļas beigās Latvijā ir reģistrēti arī citu pirmo pavasara vēstnešu novērojumi. Lauku cīrulis novērots Rundāles un Brocēnu novados, ķīvītes Skrundas novadā. Pagājušajā sestdienā Viļakas novadā redzēts arī viens baltais stārķis.

LETA jau ziņoja, ka pirmie gājputni šogad reģistrēti jau 17.janvārī, kad Aizputes novada Kazdangas apkārtnē tika novēroti seši ziemeļu gulbji - divi pieaugušie un četri jaunie putni. Visi četri perējuma mazuļi pērn tur pat tika apgredzenoti, un par šo perējumu no 24.novembra līdz 1.janvārim saņemtas ziņas arī no ziemošanas vietām Vācijā.

Ornitologs uzsver, ka šajā gadījumā gulbju gredzenošana palīdzēja nešaubīgi noteikt, ka janvārī novērotie seši gulbji ir pirmie gājputni, kas atgriezušies. Īpaši tādēļ, ka neierasti siltajā ziemā Latvijā palika pārziemot ap 1000 ziemeļu gulbju - gan putni no ziemeļu reģioniem, gan arī vietējie gulbji, kas nedevās prom, piebilda Boiko.

Novērotā perējuma pieaugušie putni februārī-martā sāks ieņemt labākās ligzdošanas vietas, bet aprīlī četri jaunie putni atstās perējumu, lai veidotu savus pārus un ligzdas, skaidroja Boiko. Speciālists prognozē, ka gadījumā, ja paliktu aukstāks, sals saglabātos un veidotos sniega sega, putni, visticamāk, atkal pārlidotu uz Rietumeiropu.

Uz augšu