30 dienas Indijā. Latvietes ceļš nezināmajā otrā pasaules galā (9)
Tiek papildināts katru dienu!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Raksta turpinājums
:format(webp)/nginx/o/2020/02/24/12965096t1hf443.jpg)
"Droši vien katram no mums uznāk reizes, kad gribas nolīst klusākajā stūrīti, ieķerties sev svārkos un klusi pasēdēt. Lai paklausītos sevī," raksta Klinta Estere Teilāne, kura 17. februārī sākusi savu 30 dienu ceļojumu uz Indiju. Šis ir sievietes pirmais ceļojums vienatnē - par to, kādi iespaidi un iedvesmas būs viņas ceļā, lasi portālā "Apollo".
"Man pēdējos gados vēlme ieklausīties sevī kļuva arvien vajadzīgāka, tomēr smagnējāka. Tam līdzi - diezgan likumsakarīgs rezultāts, sajūta, ka grūti saprast, uz kurieni ej un kur vispār vajag iet. Ticu, ka šīs sajūtas mums visiem reiz pienāk. Atšķirīgi ir tikai veidi, kā mēs to risinām.
Cits sāk dejot, cits dziedāt, kāds norokas darbos līdz ausīm vai meklē jaunas iedvesmas. Bet es braucu uz Indiju.
Un par to arī šeit būs stāsts, kā man gāja Indijā savā dzīves pirmajā solo ceļojumā. Iespaidi, iedvesmas un vienkārši padalīšanas ar to, kā man iet," stāsta Indijas apceļotāja.
/nginx/o/2020/02/24/12965125t1h4b0f.jpg)
Raksta turpinājums