No pieciem miljoniem, ko tiesa kā kompensāciju likusi maksāt Zolitūdes traģēdijas krimināllietā notiesātajam Ivaram Sergetam, ne centa nav paredzēts traumas guvušajiem ugunsdzēsējiem un bojāgājušo glābēju tuviniekiem, piektdien, 21. februārī, vēstīja "TV3 Ziņas".
Traģēdijā cietušajiem glābējiem Romānam Doroņinam un Rolandam Kreicmanim tagad piešķirta invaliditāte un gūto traumu dēļ viņi nevar turpināt darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Romāns, veicot glābšanas darbus, guva sirds kontūziju, audu saspiedumus un saindēšanos, kā arī citas traumas, savukārt Rolandam bija lauzti seši mugurkaula skriemeļi. Tomēr tiesa abu prasību pēc kompensācijas noraidīja.
"Protams, ka cerējām saņemt, mēs taču devām liecības, devām savus aprēķinus, kāpēc tāda summa, man nebija miljoni, miljardi un tā tālāk," "TV3 Ziņām" sacīja Doroņins.
Kreicmanis bija lakonisks un raidījumam pauda: "Teiksim tā - ir bēdīga, ļoti bēdīga situācija."
Kompensācija noraidīta arī pārējiem cietušajiem ugunsdzēsējiem un bojāgājušo glābēju tuviniekiem.
"Tas ir absolūti necilvēciski. Četrus gadus likt šiem cilvēkiem nākt uz tiesu, liecināt, lai pēc tam pateiktu - ziniet, jums jau no paša sākuma nebija tādu tiesību," "TV3 Ziņām" sacīja biedrības "Zolitūde 21.11" vadītāja un Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa").
Bojāgājušo glābēju tuvinieki un cietušie glābēji saņēmuši kompensācijas no VUGD, tomēr arī tās regresa kārībā nemēģina piedzīt no Sergeta. Tikmēr kompensācija piešķirta "Maxima" apsargam, kurš atslēdza signalizāciju, vēsta raidījumā.
Kopumā kaitējuma kompensācijas noraidītas 40 gan fiziskām, gan juridiskām personām.
"Motīvus un argumentus, kāpēc minētajām vai konkrētām personām (personu grupai) tika noraidītas kaitējuma kompensācijas, nevaru komentēt, jo pašlaik tiek gatavots pilns spriedums. Pēc pilna sprieduma sagatavošanas varēšu komentēt plašāk," informēja tiesnesis Erlens Ernstsons.
Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks "TV3 Ziņām" arī norādīja, ka Sergetam neesot pieci miljoni, ko tiesa piespriedusi kaitējuma kompensācijās izmaksāt cietušajiem, tādēļ pie naudas, visticamāk, viņi netiks.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 18. februārī attaisnoja visus lietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā. Pēc attaisnojošā sprieduma dzirdēšanas vairāku apsūdzēto sejās varēja vērot atvieglojumu. Visiem attaisnotajiem arī tika atcelti viņiem piemērotie drošības līdzekļi.
Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.
Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu. Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis. Tāpat par nevainīgu atzīta SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.
Tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.
Tiesa pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.
Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā "noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā".
Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.
Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013. gada 21. novembrī.
Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Treijai un Meļņikovai - izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko norādīja, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Video: "TV3 Ziņas" sižets
