Jaunā britu imigrācijas politika var veicināt mūsdienu verdzību, brīdina labdarības organizācijas

Rumāņu imigrants strādā Lielbritānijā.

FOTO: AFP / Scanpix

Labdarības organizācijas brīdina, ka piedāvātā Lielbritānijas robežu slēgšana mazkvalificētam darbaspēkam pēc "Brexit" var veicināt to, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņi nokļūs mūsdienu verdzībā, vēsta laikraksts "Guardian".

Organizācijas brīdinājušas, ka jaunā politika veicinās slikti apmaksātu darbinieku melno tirgu, ko izmantos noziedznieki un kas novedīs pie pakļaušanas un ļaunprātīgas izmantošanas.

Tās apgalvo, ka jaunā politika kaitēs ES pilsoņiem, kas jau atrodas Lielbritānijā in nezin savas tiesības valstī pēc tās izstāšanās no bloka. Citus savukārt pievilināšot aplokšņu algas, ko var saņemt restorānos, birojos, lauksaimniecībās un celtniecībā, un šie cilvēki riskēs, lai Lielbritānijā nonāktu nelegāli.

Viena no organizācijām, "East European Resource Centre", baidās, ka daži uzņēmumi labprāt algos nelegālos darbiniekus, ja imigrācijas politikas dēļ sāks pietrūkt maz apmaksātu darbinieku.

"Nemuļķosim paši sevi: kādam būs jādara netīrie, slikti apmaksātie darbi, sākot ar celtniecību un ēdiena pārstrādi un beidzot ar sociālo aprūpi. No kurienes šie strādnieki nāks?" sacīja centra izpilddirektore Barbara Drozdoviča.

"Jau tagad, kad austrumeiropiešiem ir pilnīga pieeja darba tirgum, poļi un rumāņi ir divas no piecām tautībām, kas Lielbritānijā visvairāk cieš no mūsdienu verdzības.

Ir viegli iztēloties, kā pieaugoši pūliņi samazināta darba izmaksas, [kamēr tiek samazināts mazkvalificētu darbinieku skaits], novedīs pie plašākas izspiešanas un ļaunprātīgas izmantošanas," sacīja Drozdoviča.

Valdības piedāvāto imigrācijas likumu kritiķi apgalvo, ka tie ir neloģiski ekonomiskajā situācija, kad ir gandrīz pilnīga nodarbinātība.

"Ja tiek atņemti legālie ceļi, cilvēki nonāks nelegālo pārvadātāju rokās. Ja mēs atceramies traģiskos notikumus oktobrī, kad bojā gāja 39 vjetnamieši, ir redzamas briesmīgās sekas," sacīja "Focus on Labour Exploitation" vecākā politikas padomniece Emīlija Kenveja.

"Šī [imigrācijas politika] paaugstinās nelegālo strādnieku skaitu, ja vien valdība nenāks klajā ar veidu, kā cilvēku var ziņot par ļaunprātīgu izmantošu, nebaidoties no deportācijas riska," pauda Kenveja. 

"Mēs zinām, ka cilvēki neziņos par ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēktirdzniecību baiļu dēļ, ka viņu dati tiks nodoti imigrācijas dienestiem."

2018. gadā Lielbritānijas Nacionālajā noziedzības aģentūrā nonāca nepilni 7000 iespējamie mūsdienu verdzības upuri. Borisa Džonsona priekštece premjera amatā, Terēze Meja, bija solījusi meklēt problēmas risinājumus. 

Izsmieklu raisījis Lielbritānijas iekšlietu ministres Priti Patelas ieteikums, ka darba devēji tukšumu varētu aizpildīt astoņi miljoni britu, kas klasificēti kā ekonomiski neaktīvi. Šajā grupā iekļauti studenti, aprūpētāji, pensionāri un cilvēki ar ilgstošu darba nespēju.

Ļaunprātīgas izmantošanas riskam pakļauto vidū būs arī tie, kas Lielbritānijā ierodas ar pagaidu vīzām darbam lauksaimniecībā. Augļu un dārzeņu audzētavas ļoti paļaujas uz ES pilsoņiem, lai veiktu smago darbu.

Valdība tiek kritizēta par solījumiem izsniegt 10 000 šādu vīzu sezonā, kaut lauksaimnieki apgalvo, ka nepieciešami vismaz 70 000, lai veikalu plaukti paliktu pilni.

Pagājušajā rudenī tonnām labības palika pūt laukos darbinieku trūkuma dēļ.

Imigrantu labklājības apvienotā padome sacīja, ka darbinieku trūkums un vilinājums palikt valstī pēc vīzas termiņa beigām tiem, kas tajā nokļuvuši legāli, stiprinās noziedzīgās organizācijas.

"Cilvēki valstī iebrauks legāli un varētu nolemt, ka viņiem šeit patīk, iemīlēties vai nolemt, ka viņi vienkārši varētu pelnīt vairāk naudu savām ģimenēm, un tādējādi tikt ievilināti cilvēktirdzniecībā, jo viņiem nebūs dokumetu," sacīja padomes izpilddirektors Satbirs Sings.

Lielbritānija trešdien, 19. februārī, nāca klajā ar jaunu imigrācijas sistēmu, kas izbeidz cilvēku brīvu kustību un nosaka prioritāti augsti kvalificētam darbaspēkam.

Šī sistēma ir paredzēta, lai nomainītu to, kuru Lielbritānija ievēroja kā ES dalībvalsts. 

Lielbritānija 31. janvārī atstāja ES, kuras dalībvalsts tā bija 47 gadus, un vairs neievēros ES noteikumus, kad decembrī beigsies pēcbreksita pārejas periods. 

"Mēs izbeidzam brīvu kustību, atgūstot mūsu robežu kontroli un ievērojot tautas prioritātes," otrdienas vakarā savā paziņojumā sacīja Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela.

Lielbritānijas robežu kontrole bija viens no jautājumiem, kas 2016. gada referendumā pamudināja vēlētājus nobalsot par izstāšanos no ES.

Valdības ierosinātā jaunā imigrācijas sistēma nosaka punktus par katru kvalifikāciju vai prasmi un paredz, ka katram viesstrādniekam jāiegūst vismaz 70 punkti.

Potenciālajam imigrantam, kurš pelnīs vismaz 25 600 mārciņas (30 830 eiro) gadā, par to paredzēti 20 punkti. Tiem, kas pelnīs tikai noteikto minimālo algu - 20 480 mārciņas (24 664 eiro) gadā, par to nepienāksies neviens punkts. 

20 punkti pienāksies arī par "pienācīgu prasmju līmeni", un vēl 20 punkti - par angļu valodas prašanu "prasītajā līmenī".

Pašreizējais algas slieksnis kvalificētiem imigrantiem Lielbritānijā ir 30 000 mārciņu (36 129 eiro) gadā.

20 punktus var iegūt arī par pieprasītu retu kvalifikāciju, bet 10 līdz 20 punktus - par doktora grādiem dažādās jomās.

Jaunā sistēma neskars vairāk nekā 3,2 miljonus ES pilsoņu, kas pieteikušies palikt Lielbritānijā.

Uz augšu