Pēdējā laika klimata izmaiņas arvien vairāk atgādina par, iespējams, steidzamāko mūsdienu problēmu - ja turpināsim dzīvot kā līdz šim, sekas var būt katastrofālas. Ko mums darīt? Sava versija ir Kristapam Ceplim, biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklim.

Līdz šim cilvēci ir virzījis progress - sākām ar nokāpšanu no koka, nūjas paņemšanu rokās, uguns ieguvi un tam sekojošu mājokļu iekārtošanu, lopu pieradināšanu un tā līdz ērtām automašīnām, starpkontinentāliem gaisa ceļojumiem, izgaismotām ielām, moderniem apģērbiem utt.

Kādu laiku progress šķita loģisks un noderīgs, bet tad neviļus cilvēki ievēroja progresa blaknes - piesārņojums, slimības, vides degradācija. Pašlaik mums pierastais progress tik viennozīmīgi balts un pūkains vairs nerādās.

Rodas jautājums - ko mums darīt? Varianti ir divi. Vai nu mēs no kaut kā atsakāmies, vai arī atrodam veidu, kā aizstāt videi ne tik draudzīgo risinājumu ar kaut ko citu, kas dabu ietekmē mazāk.

No kā atteiksimies? Šis ir reizē vienkāršs un sarežģīts jautājums.

No kā jūs būtu gatavi atteikties? No telefona, no automašīnas, no mājokļa, no apģērba, no ceļojuma?

3

Kaut kādā ziņā var atteikties no visa pieminētā, jo kādam, piemēram, automašīna nav svarīga, bet citam vienalga, ko vilkt mugurā, tomēr šaubos, vai kāds ir gatavs atteikties no visa pilnībā. Ja jāsāk izvēlēties, kas ir tas lielākais ļaunums, sākas domstarpības un neapmierinātība.

Līdz ar to kā vienīgo loģisko cilvēces turpmākās attīstības ceļu redzu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu aizstāt šobrīd aktīvi lietotās vidi degradējošās tehnoloģijas, mazinot slodzi dabai un planētai kopumā.

Pieļauju, ka risinājumi ir dažādi, bet mans redzējums, protams, ir par koksnes plašāku izmantošanu. Uzreiz atzīšu - lai koksni plašāk lietotu ikdienas vajadzību apmierināšanai, koki ir jācērt, jāstāda un atkal jācērt. Mēs, protams, atkal ņemsim no dabas, bet citur jau mums nav, kur paņemt, un atšķirībā no, piemēram, naftas sūknēšanas koku atjaunošanās ir nesalīdzināmi ātrāka un efektīvāka, jo kociņš ne tikai izaug par jaunu lietaskoku, bet augot rada arī mums tik nepieciešamo skābekli.

Mēs bieži uz koka produktiem skatāmies ļoti primitīvās - galds, krēsls, guļbūve - kategorijās, bet patiesība ir tāda, ka jau tagad koksne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, pat ja mēs par to nezinām, un šādā situācijā valstij, kuras lielāko daļu klāj meži (53%), ir pienākums sekot zinātnes tendencēm un izmantot savu resursu gan pašu labklājības vairošanai, gan pasaules glābšanai.

Latvijā mēs vēl savas bagātības līdz galam nemākam novērtēt, bet, rūpīgāk pavērojot būvniecības tendences ārvalstīs, var pamanīt, ka koka būvniecībā ir iestājusies renesanse. Būvlaukumos joprojām dominē betons un metāls, bet aizvien vairāk un uzstājīgāk sevi piesaka arī mūsdienu koka arhitektūra, kuras atmoda kļuva iespējama nevis tāpēc, ka visi pēkšņi sagribēja dzīvot tāpat kā pirms 100 gadiem, bet gan tāpēc, ka ir attīstījušās tehnoloģijas un mūsdienu koka mājas ne ar ko neatpaliek no betona mājām savā izturībā un viennozīmīgi pārspēj tās veselīgas dzīves telpas jomā.

Latvijā ir aptuveni 100 uzņēmumu, kuri ražo koka mājas un koka konstrukcijas. Latvijas uzņēmumi ražo visu, sākot no nelielām dārza mājiņām, nopietnām ģimenes mājām un beidzot ar sarežģītiem koka tiltiem, daudzstāvu koka ēkām un koka ražošanas kompleksiem. Mums gan reti kas no šī visa paliek uz vietas Latvijā, jo dažādu iemeslu dēļ koka māju būvnieki ir spiesti strādāt uz Eiropas tirgu, kur šīs ekoloģiskās būves novērtē.

Pašlaik augstākā koka ēka atrodas Norvēģijā, un tās augstums pārsniedz 85 metrus, bet projektu stadijās ir vairāki vēl augstāki nami, kas pavisam drīzā nākotnē būtiski izmainīs moderno pilsētu vaibstus. Visambiciozāko mērķi ir uzstādījuši japāņi, kuri iecerējuši vairāk nekā 70 stāvu un 350 metrus augstu koka debesskrāpi. Kāpēc japāņi to dara? Gluži vienkārši viņi saprot, ka koks ir nākotnes produkts un, lai no tā varētu iegūt maksimumu, ir jāuzkrāj zināšanas un tehnoloģijas.

Japāņi neaprobežojas tikai ar koka ēku projektēšanu, 2019. gada novembrī Tokijas autoizstādē tika prezentēts konceptauto, kura virsbūve ir izgatavota no celulozes šķiedras, ļaujot ievērojami samazināt tā svaru un attiecīgi nodrošināt darbības ekonomiju. Turklāt, salīdzinot ar tradicionālo tērauda virsbūvi, jaunais konceptauto ir nesalīdzināmi izturīgāks.

Auto rūpniecība patiesībā jau labu laiku ir ciešā sadarbībā ar meža nozares produktu ražotājiem. Eiropas autobūves nozare gadā patērē vairāk nekā 100 000 tonnu koksnes šķiedru, no kā top bioplastikāta priekšējie paneļi, durvju apšuvums un putrveida pildījums bamperos. Lai arī Latvijā rūpnieciskos apmēros koksnes ķīmiskā pārstrāde nenotiek, mums ir zinātnieki un inženieri, kuri ir cieši saistīti ar šādu produktu radīšanu un attīstīšanu sadarbībā ar starptautiskiem ražotājiem.

Latvijā notiek arī darbs pie kokogļu superkondensatora izstrādes pašlaik tik aktuālajiem hibrīdautomobiļiem, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu nonākšanu tirgū. Vienlaikus ar autoparka elektrifikāciju nav atmesta ideja par pierastās šķidrās degvielas izmantošanu iekšdedzes dzinējos, kura arī ir iegūstama no koksnes, vienīgi pagaidām tās cena ir pārāk augsta.

Autobūvē tiek izmantoti arī mums saprotamāki koksnes produkti, piemēram, saplāksnis. Latvijas saplāksnis tiek iebūvēts "Volkswagen" un "Mercedes" autobusu grīdās, kravas vilcēju kabīnēs.

Vēl pavisam nesenā pagātnē Latvijas saplāksni varēja atrast "Porsche 911" sēdekļu konstrukcijā.

3

Šādu no koksnes radītu produktu klāsts ir teju bezgalīgs. No koka var izgatavot visu, kas mums ir nepieciešams komfortablai dzīvei, atstājot daudz mazāku ietekmi uz planētas veselību. Jau tagad mūsu pašu veikalos ir nopērkami apģērbi no koksnes šķiedras, bioplastmasas trauki, kosmētikas līdzekļi un pārtikas produkti.

Foto: Latvijas mežu skaistums

Atklāts paliek jautājums, vai mēs Latvijā atteiksimies no progresa sniegtajām iespējām vai tomēr pieņemsim jauno pasaules izaicinājumu, kā to reiz izdarīja turīgās naftas ieguvējvalstis, un pārvērtīsim savas iespējas pārticībā, kas būs harmonijā ar dabu.