/nginx/o/2020/03/01/12981093t1hbecf.jpg)
Saīsinoties dienas gaišajam laikam, arvien retāk baudām saules gaismu un aktuāls kļūst D vitamīna deficīta jautājums. Ja vasarā to pietiekamā daudzumā var uzņemt ar saules gaismu, tad šobrīd tas ir grūti izdarāms. Kā parūpēties par to, lai organismam netrūktu D vitamīna, un kāpēc tas ir tik svarīgs mūsu veselībai, konsultē BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kāpēc D vitamīns ir tik svarīgs?
Kā skaidro farmaceite, D vitamīns palīdz regulēt kalcija un fosfāta daudzumu organismā. Šis vitamīns ir nepieciešams, lai uzturētu mūsu kaulus, zobus un muskuļus veselus. Turklāt D vitamīna trūkums var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, bērniem rahītu, un kaulu sāpes, ko sauc par osteomalāciju pieaugušajiem. Tāpat šis vitamīns ir nepieciešams kaulu atjaunošanai. D vitamīnam ir arī citas būtiskas lomas organismā, piemēram, šūnu augšanas modulācijā, neiromuskulārā un imūnā funkcija, kā arī iekaisuma mazinošas funkcijas.
Kā uzņemt?
No marta beigām-aprīļa sākuma līdz septembra beigām lielākajai daļai cilvēku jāspēj iegūt visu nepieciešamo D vitamīnu no saules gaismas. Ķermenis organismā no ultravioletā (UV) B starojuma (viļņa garums ir 290-320 nanometri), veido dabisko D vitamīnu no tiešiem saules stariem, kas nonāk uz mūsu ādas. Taču ir vairāki faktori, kas ietekmē dabisko D vitamīna veidošanos, piemēram, sezonalitāte, diennakts laiks, dienas ilgums, mākoņi, smogs, ādas melanīna saturs un sauļošanās intensitāte. Tāpat jāpatur prātā, ka, neskatoties uz saules vitamīna sintēzes nozīmīgumu, ir lietderīgi ierobežot saules staru iedarbību uz ādas un izvairīties no pārlieku ilgas sauļošanās, jo šis starojums ir arī kancerogēns un spēj izraisīt ādas vēzi.
Nelielos daudzumos D vitamīns ir atrodams arī pārtikas produktos, piemēram, treknās zivīs (lasis, sardīnes, siļķes, makreles), sarkanajā gaļā (īpaši liellopa aknās), kā arī sierā un olas dzeltenumā.
Rudenī un ziemā – pēc saules uz aptieku!
Ja ir iespēja sekot līdzi un sabalansēt savu uzturu un nav novērojams D vitamīna trūkums, to varam uzņemt ar pārtiku, skaidro Z.Ozoliņa. Tomēr rudens un ziemas periodā tas ir grūti izdarāms, īpaši, ja jau ir izveidojies D vitamīna deficīts. Šādā gadījumā vislabāk pēc “saules” doties uz aptieku, lai noteikto diennakts devu varētu uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai ārsta nozīmēto medikamentu ar fiksētam un noteiktām devām.
D vitamīna izvēle
Aptieku plauktos D vitamīna uztura bagātinātāju piedāvājums ir ļoti plašs. Katrs var izvēlēties sev atbilstošāko lietošanas veidu, devas un biežumu. D vitamīns ir pieejams gan pilienu, gan kapsulu, gan tablešu un aerosola veidā. To var lietot gan katru dienu, gan tikai vienu reizi nedēļā. Taču ieteicams to uzņemt no rīta, jo tas ir rīta vitamīns un tā lietošana vakarā var pasliktināt iemigšanu.
Lietojot D vitamīnu, ir svarīgi ievērot lietošanas instrukcijā norādītās devas un ņemt vērā, ka maziem bērniem 0-6 mēnešu vecumā maksimālā diennakts deva ir 1000 SV, 7-12 mēnešos – 1500 SV, 1-3 gados – 2500 SV, 4-8 gados – 3000 SV, 9-18 gados – 4000 SV un sākot no 19 gadiem – 4000 SV.
Jāņem vērā, ka bez nozīmējuma no speciālista dienas devu nevajadzētu pārsniegt. Turklāt vislabāk katram dienas D vitamīna devu ir noteikt, vēršoties pie ārsta un vadoties pēc D vitamīna līmeņa asinīs, ko uzrāda analīzes.
