Lai arī mūsdienās visi galvenokārt uzticas zinātniskajai metodei un zināšanām, kuras ir iespējams pārbaudīt, pat visrūdītākajā skeptiķī noteikti var atrast kaut mazliet māņticības. Par to, no kurienes radušies visā pasaulē populāri ticējumi, vēsta portāls "Business Insider".

Spoguļa salaušana ir nelaimes priekšvēstnesis

Senie romieši esot uzskatījuši, ka spoguļi glabā cilvēka dvēseles fragmentus, līdz ar to, spoguļa salaušana tika uzskatīta par draudu viņa veselībai.

Tiesa, antīkās kultūras pārstāvji ticēja, ka dvēsele atjaunojas ik pēc septiņiem gadiem, tādēļ nodarītais kaitējums nebija uz ilgu laiku.

Pieklājības frāzes pēc šķaudīšanas

Senie romieši un grieķi uzskatīja, ka šķaudot, tāpat kā žāvājoties, pastāv iespēja pazaudēt daļu savas dvēseles.

"Senajos laikos bija daudz ticējumu par to, kā ir iespējams zaudēt savu dvēseli. Piemēram, mūsu senči ticēja, ka miega laikā dvēsele pamet ķermeni.

Ja cilvēkam neizteica svētību pēc škaudīšanas, pastāvēja risks, ka viņā var iemiesoties arī kāds cits gars," portālam "Washington Post" atklājusi folkloras pazinēja Moira Smita.

Lietussarga atvēršana iekštelpās

Šis ticējums ir atceļojis līdz mūsdienām cauri tūkstošgadēm - senie ēģiptieši uzskatīja, ka lietussargi un saulessargi ir karaliskajai ģimenei raksturīgi priekšmeti. To atvēršana iekštelpās tika uzskatīta par tiešu apvainojumu saules dievam Ra.

Ēģiptes impērijas laikā saulessarga ēna tika uzskatīta par svētu un bija paredzēta tikai dievu pēctečiem - karalim un viņa saimei. Tie, kuri uzdrošinājās iekāpt šī priekšmeta pavēnī pēc pašu gribas, bieži vien saskārās ar smagām sekām.

Laimīgās monētas koncepts

Katrai monētai ir divas puses, vai ne? Monētas tiek uzskatītas par vienu no pirmajiem priekšmetiem, kam tiek piedēvētas duālas īpašības - tās var simbolizēt gan ļaunu, gan labu.

Senajās sabiedrībās tika uzskatīts, ka metāls, no kura tiek gatavota nauda, ir dievu dāvana, tādēļ monētas spēj nest veiksmi. Tāpat tradicionāli tiek uzskatīts, ka monētas cipara puse vēsta par izdošanos, savukārt ģerbonis - par izgāšanos.

Nabaga melnie kaķi

Ir virkne ticējumu, kas norāda uz to, ka melnas krāsas murrātāji var atnest nelaimi.

Šis māņticīgais uzskats ir radies no viduslaikiem, kad cilvēki uzskatīja, ka melni kaķi ir velna palīgi.

Dažās Eiropas daļās kaķus vainoja pat pie mēra epidēmijas, tādēļ tie tika masveidā nogalināti. No šī paša laika arī nāk joprojām populārais raganas tēls - pie burves sāniem vienmēr ir atrodams vismaz viens melns kaķis.

Iešana zem trepēm

Uzskats, ka paiešana zem trepēm spēj nest nelaimi, nāk no neparasta avota - reliģiskā simbolisma. Daudzas reliģijas vēsta, ka trīs ir svēts skaitlis, savukārt trepes, kas ir atstutētas pret sienu, rada trīsstūri.

Iziešana caur šo figūru varēja tikt uzskatīta par, piemēram, svētās trīsvienības izsmiešanu, tātad - ķecerību.

Nelaimīgais 13

Pie šī skaitļa nedienām galvenokārt ir vainojamas... vakariņas. Kristietība vēsta, ka Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu Kristu, bija 13. viesis Svētajā Vakarēdienā, savukārt skandināvu mitoloģijā ir stāsts par viltīgo dievu Loki, kurš bijis 13. viesis svinībās, kurās pierunājis kādu dievību ar bultu nošaut prieka dievu.

Sāls izbēršana

Arī pie šī ticējuma, visticamāk, ir vainīgs Jūda Iskariots. Un ne tikai - arī Leonardo da Vinči! Viņa slavenajā gleznā "Pēdējais vakarēdiens" ir redzams, ka Jūda ar elkoni ir apgāzis sāls trauku.

No šī mākslas darba radusies šī sīkuma asociācija ar nelaimi. Laimīgā kārtā, garšvielas izbēršanas negatīvos efektus ir iespējams mazināt, pārmetot pār plecu šķipsnu tās pašas sāls.

Piesišana pie koka

Vai esat kādreiz piesitis pie koka vai koka virsmas, lai piesauktu veiksmi? Šī paraža radusies no pagānu priekšstata par to, ka koku stumbros dzīvo gari un dievi, kuriem šādā veidā var lūgt palīdzību.

Veiksmīgais četrlapu āboliņš

Seno laiku teiksmās ir minēts, ka tieši šis ir bijis augs, kuru Ieva ir paņēmusi līdzi, kad kopā ar Ādamu pameta Ēdenes dārzu. Tiesa, atrast šādu augu ir patiesa veiksme - statistika liecina, ka tikai vienam no 10 tūkstošiem āboliņu būs šāda uzbūve.

Krītošas zvaigznes fenomens

Grieķu astronoms Ptolemajs uzskatīja, ka debesjums ir kā logs, kas šķir dievu un cilvēku pasaules. Ja cilvēks redzēja krītošu "zvaigzni", tas norādīja uz to, ka dievi ir dzirdējuši šī cilvēka iekšējās vēlmes un ir gatavi tās izpildīt.