P 26.10.2020.

"Visticamāk, būs recesija daudzās ES dalībvalstīs." Dombrovskis prognozē Covid-19 radītās ekonomiskās sekas

Valdis Dombrovskis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem šogad recesija gaidāma daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, trešdien, 18. martā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Ir skaidrs, ka problēmas būs. Tās būs pietiekami nopietnas. Mēs redzam, ka, visticamāk, būs recesija daudzās ES dalībvalstīs," sacīja Dombrovskis. 

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pagaidām nav iespējams sniegt precīzas prognozes, jo situācija būs atkarīga no tā, kā izdosies pārvarēt šo koronovīrusa epidēmiju.

"Ja pašreiz ieviestie pasākumi būs sekmīgi un ļaus samazināt vīrusa izplatību, ekonomika samērā ātri arī varēs atgūties," pauda Dombrovskis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šajā periodā ir nepieciešams atbalstīt uzņēmumus.

"Šajā situācijā ir būtiski nodrošināt, lai iespēju robežās ierobežotu cilvēku atlaišanu, ierobežotu problēmas uzņēmumiem, lai uzņēmumi nebūtu spiesti iziet no biznesa un tādā veidā netiktu mazināts ekonomikas potenciāls.

Tāpēc mēs arī ļoti uzsveram, ka šajā brīdī ir jāsniedz uzņēmumiem nepieciešamais atbalsts," teica Dombrovskis.

2

Viņš norādīja, ka, situācijas stabilizēšanai, izdevumi, kurus dalībvalstis papildus novirzīs veselības aprūpei, uzņēmumu atbalstam un arī sociālajam atbalstam, netiks uzskatīti par ES fiskālo noteikumu pārkāpumiem.

"Tādējādi dalībvalstīm pašreiz ir iespējas visus nepieciešamos līdzekļus novirzīt uzņēmumu atbalstam," teica Dombrovskis, piebilstot, ka tas attiecas arī uz aviokompānijām. 

Pēc minētā teiktā, rosināts noteikt, ka izsniegtos priekšmaksājumus, kā arī līdz šim neizmantotos ES līdzekļus dalībvalstis varēs izmantot Covid-19 radīto problēmu risināšanai.

"Mēs paredzam iespēju, ka pašreiz ES fondu līdzekļus var novirzīt tieši ar vīrusa epidēmijas pārvarēšanu saistītiem izdevumiem," norādīja Dombrovskis.

2

Covid-19 dēļ netiks apturēti Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas plāni, bet gluži pretēji, tie tiks īstenoti krietni agresīvāk, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņaprāt, Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo īstenot jau iesāktos plānus un tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu reformu.

Premjers pauda uzskatu, ka izveidojusies krīze uzrāda būtiskus trūkumus nodokļu sistēmā, it īpaši jautājumā par atvieglotajiem nodokļu režīmiem. Nodokļu uzlabojumi ir jāveic, jo cilvēki, kas nemaksā nodokļus, nav sociāli apdrošināti. Pēc Kariņa minētā, ir netaisnīgi, ka šajā gadījumā viss smagums ir jāiznes tiem, kas maksā visus nodokļus.

"Tas ir jālabo un nodokļu sistēma jāpadara taisnīga, lai tā uz visiem pleciem gultos vienādi," piebilda premjers.

2

Jau ziņots, ka jaunievēlētā Fiskālās disciplīnas padome, kura ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, aicina atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.

Jaunais padomes sastāvs atzīst, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos, ko izraisījusi slimības Covid-19 pandēmija, situācija ekonomikā ir ļoti mainīga un grūti prognozējama.

Vienlaikus padome paredz, ka tuvākos mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānotajiem un budžeta deficīts pieaugs.

Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, Covid-19 riski ietver karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties kā pieaugoša slodze uz valsts sociālās apdrošināšanas fondu, rūpniecības aktivitātes samazināšanos, kas saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu, ieņēmumu kritumu tūrisma un ar to saistītajās nozarēs - pasažieru pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas industrijās, kā arī ar naudas plūsmas riskiem apdrošināšanas kompānijām sakarā ar pastiprinātu pakalpojumu pieprasījumu.

Turklāt, kā atzīst eksperti, Covid-19 uzliesmojums noticis uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, tajā skaitā, tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās 2019. gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti. 

Eksperti arī vērš uzmanību, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze ir vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un atbalsta pasākumus ar fiskālo ietekmi. 

Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu un apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.