/nginx/o/2021/02/08/13618460t1h9eae.jpg)
/nginx/o/2020/03/26/13027387t1h2f06.jpg)
Darbs no mājām man, tāpat kā maniem kolēģiem, nav nekas jauns, bet brīvā laika pavadīšana pirms vai pēc darba laika mājās man ir pilnīgi jauna pieredze. Nu ko, laiks ievilkt elpu!
Esmu iekārtojusi savu personīgo redakciju pie virtuves galda, kur dzīvoju līdzi jaunākajai informācijai par Covid-19 izplatību un citiem aktuāliem procesiem. Jāatzīst, ka noslodze šobrīd ir ļoti liela, tāpēc esmu apņēmusies atrast hobiju, ar ko aizrauties brīvajā laikā, lai novērstu domas no darba – piemēram, grāmatu lasīšana, kam līdz šim bija grūti atrast laiku.
No grāmatu plaukta esmu atlasījusi divas grāmatas, ar ko atsākšu ceļojumu literatūras pasaulē. Viena ir mana mīļākā pasniedzēja no studiju laikiem grāmata – Viktora Freiberga "Kinomāna slimības vēsture". Otra ir grāmata, par kuru vienmēr esmu bijusi ļoti skeptiska, bet šis ir īstais laiks, kad paskatīties uz lietām no cita skatupunkta, tāpēc došu iespēju Stīvena R. Koveja "Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi".
Tāpat kā daudzi citi, arī es pēc pašizolācijas laika iziešu no mājas kā "ēdienu blogere", jo jau nedēļu esmu aizrāvusies ar kulinārām izvirtībām. Mans meistarstiķis ir veselīgi našķi. Personīgais favorīts – auzu miltu, banānu un dzērveņu kēksiņi.
Lai arī pati ik pa brīdim mēdzu saskumt, ka pavasari nevarēšu sagaidīt, kā parasti esmu radusi, apmeklējot koncertus, tērzējot ar draugiem āra terasēs, dodoties uz muzejiem vai tuvāko draugu bariņā bezrūpīgi braukājot ar velosipēdiem pa Rīgas ielām un ieliņām, es zinu, kas noteikti neskumst par to, ka esmu mājās, un tā ir mana trusene Koko, jo uzmanība viņai tiek visas dienas garumā.
Visam pa vidu cenšos kustēties, tīrot māju, vingrojot pie finesa treneru video tiešraidēm un izmantojot trepes, ne liftu (es dzīvoju astotajā stāvā), kad reizi pa reizei nākas doties pēc pārtikas vai vēla vakara pastaigā uz tuvējo parku.