Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmējiem pirms pieteikuma iesniegšanas valsts atbalsta saņemšanai iesaka izvērtēt, vai neizpildās kāds no atbalsta atteikuma nosacījumiem, trešdien, 1. aprīlī, preses konferencē par atbalsta pasākumiem pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VID vadītāja skaidroja, ka visus uzņēmēju iesniegumus vērtē nevis VID darbinieki, bet automātiskā sistēma, kura stingri seko visu kritēriju atbilstībai atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
"Līdz ar to, pirms iesniegt pieteikumu, stingri jāizvērtē vai ir nodokļu parāds. Ja tāds ir, tad jābūt ar VID saskaņotam parāda nomaksas grafikam. Tāpat pašnodarbinātajam jāizvērtē, vai viņš netiek nodarbināts vēl kādā citā darbavietā. VID rīcībā ir visi dati un neatbilstība kādam no nosacījumiem ir viens no galvenajiem atbalsta atteikuma iemesliem," skaidroja Jaunzeme.
Tāpat VID vadītāja norādīja, ka dīkstāves pabalsta saņemšanas laikā pašnodarbinātajiem un MUN maksātājiem nedrīkst būt citu ienākumu. Pabalsta saņēmējiem būs jāiesniedz pašdeklarācija, ka ienākumi netiks gūti un VID to kontrolēs.
"Tas attiecas arī uz tiem pabalsta pieprasītājiem, ar kuriem martā vēl kādi klienti veic atlikušos norēķinus.
Pabalsta prasītājiem pašiem racionāli jāizvērtē, kas viņiem būs izdevīgāk - saņemt līdz 700 eiro lielu pabalstu, vai turpināt sadarbību ar atlikušajiem klientiem.
Ir dzirdēts par atsevišķiem gadījumiem, kad tiek plānota kādu shēmu veidošana, lai saņemtu pabalstu, taču tas neies cauri," stāstīja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka ne visi pašnodarbinātie šajā krīzē izjutīs trūkumu, jo starp pašnodarbinātajiem ir arī advokāti, ārsti, fizioterapeiti un daudzi citi brīvo profesiju pārstāvji. Jaunzeme norādīja, ka ir arī tādi pašnodarbinātie, kuru ienākumi pārsniedz miljonu eiro, un tie, visticamāk, pabalstiem nepieteiksies.
Savukārt uz jautājumu, vai tiks meklēts risinājums patentmaksas saņēmējiem, Jaunzeme norādīja, ka tas praktiski nav iespējams.
"Šis ir visvieglākais nodokļu režīms - cilvēks nopērk patentu un neatskaitās VID par savu saimniecisko darbību.
Līdz ar to šai nodokļu maksātāju grupai nav iespējams noteikt, vai viņi cieš kādus zaudējumus," sacīja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka VID atmaksās par patentu samaksāto naudu, ja kāds izvēlēsies pārtraukt darbību šajā nodokļu režīmā, taču citi atbalsta instrumenti nav iespējami.
Dīkstāves pabalsts varētu skart 20 000 pašnodarbinātos un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, trešdienas preses konferencē pavēstīja Labklājības ministrija valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Atšķirībā no pašnodarbinātajiem, kuriem dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem tas būs citādāks.
Proti, viņi varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no mēneša vidējiem ieņēmumiem par iepriekšējiem diviem ceturkšņiem. Vienlaikus arī šajā gadījumā atbalsts nevarēs pārsniegt 700 eiro, skaidroja Muižniece.
Tas tādēļ, ka patlaban mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 15% no apgrozījuma nomaksā nodokļos, kur 80% tiek novirzīti sociālās apdrošināšanas iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Šī brīža aprēķini liecina, ka kopumā šiem pabalstiem varētu tikt novirzīti 35 miljoni eiro.
Lai arī valdība otrdien nolēma izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, uz šo pabalstu nevarēs pretendēt cilvēki, kuri saņem Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LA) vai Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) administrētās autoratlīdzības, neatkarīgi no viņiem izmaksāto autoratlīdzību summas, šodien preses konferencē norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Pēc ministra teiktā, attiecībā uz Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esošajām jomām Covid-19 krīzes seku kompensēšanas jautājums līdz ar valdības lēmumu nav līdz galam atrisināts. Puntulis izcēla tieši AKKA/LAA un LaIPA administrēto autoratlīdzību saņēmējus.
"Es pieļauju, ja kāds autoratlīdzībā saņems solīdu summu, ir tikai loģiski, ka šī persona nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu.
Taču pieļauju, ka ir personas, kas autoratlīdzībā var saņemt septiņus eiro, un arī viņiem būs liegts pretendēt uz pabalstu," sacīja ministrs, piebilstot, ka pēc pašreizējiem kritērijiem jebkurš, kurš ir veicis saimniecisko darbību, nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu.
Tāpat viņš uzsvēra, ka KM un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) uzdevums būs mēģināt rast risinājumu šādām situācijām.
Puntulis norādīja, ka ierosinājums piešķirt dīkstāves pabalstu minētajām grupām nāca no KM, apzinot savas jomas pārstāvjus, kuri ārkārtējās situācijas laikā zaudējuši iespēju strādāt. Tomēr uz šo jautājumi ir jāskatās plašāk - valsts kontekstā, norādīja ministrs.
"Ministru kabinets strādā tieši tā, kā vairākkārt ir uzsvēris premjerministrs - soli pa solim, līdz būsim atrisinājuši visus tos pabalsta jautājumus, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri šobrīd ir nonākuši dīkstāvē," sacīja Puntulis.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone sacīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika apturēta vairāk nekā 1600 dažādu kultūras, izklaides, sporta pasākumu norise. Pasākumu dīkstāve lielā mērā esot ietekmējusi arī personas, kas ir saistītas ar šo pasākumu organizēšanu.
Viņa minēja, ka izstrādātais mehānisms sniegs palīdzīgu roku tieši tām personām, kas ir pašnodarbinātas, vai arī personām, kas saņem autoratlīdzību, vai arī ir mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji, kuri paši sev nodrošina iztiku, strādājot pasākumu un atpūtas nozarē.
Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt tās personas, kurām vairāk nav ienākumu tādēļ, ka ārkārtējās situācijas laikā ir apturēta pasākumu norise, skaidroja KM valsts sekretāre.
Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta apmēra, no kura pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI. Dīkstāves pabalsta summas griesti būs 700 eiro mēnesī.
"Mēs ceram, ka ar šo universālo risinājumu mēs, valsts kopumā, sniegsim palīdzīgu roku pašnodarbinātām personām šajā grūtajā laikā," sacīja Vilsone.
LETA jau vēstīja, ka par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas VSAOI kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības, aģentūrai LETA skaidroja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Tāpat viņa norādīja, ka dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības, proti, laika periodā no 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības.
Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas - pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.
Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.
VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, un citos gadījumos.
Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.
