Cīkstoņa sieva devusies taisnā ceļā pie bērniem, kamēr Smits palika viens pret vienu ar iebrucēju. "Es mazliet vilcinājos, jo nezināju, kas viņš ir. Pārņēma panika. Tas bija pats šaušalīgākais mirklis manā dzīvē. Es nezināju, kas viņam ir līdzi. Vairumā gadījumu cilvēki neielaužas tavā mājā, labsirdīgu motīvu vadīti. Biju gatavs, ka dzirdēšu šāvienu vai arī viņš mani sadurs," turpināja Smits.
Smits uzsvēra, ka tajā brīdi apzinājies, ka pēc savainojuma gūšanas adrenalīna pieplūdums cilvēkam ļautu cīnīties vēl divas minūtes. "Noliecu galvu, metos iebrucējam virsū un nogāzu viņu zemē. Kamēr cīkstējāmies, aptvēru, ka tas ir jauns puisis. Vēlāk izrādījās, ka viņam ir vien 22 gadi. Viņš nebija liels, aptuveni 165-170 mārciņas (74-77 kilogrami), bet ļoti spēcīgs. Nespēju ar viņu tikt galā."
Zīmīgi, ka pats Smits cīnās svara kategorijā līdz 93 kilogramiem. Pie tam ikdienā UFC cīkstoņu svars parasti ir lielāks nekā cīņas dienā.
Cīnoties ar iebrucēju, Smits nāca pie apziņas, ka nav nedz sadurts, nedz sašauts, bet, lai kā apstrādāts ar dūrēm, jaunais puisis vienalga turpināja pretoties. Smits uzbļāvis jaunietim, vai viņš ir viens, tas atbildējis noliedzoši. "Viņš sāka saukt vīrieša vārdu: "Lūk, Lūk!" Tad es patiesi kritu panikā. Nodomāju, ka varu tikt galā ar vienu cilvēku, bet būs grūti pieveikt divus."
Paralēli notiekošajam Smita sieva bija izsaukusi policiju un noslēpusi bērnus, par ko arī paziņoja cīkstonim. Izdzirdot, ka mājā varētu būt vēl kāds iebrucējs, sieviete nostājās priekšā durvīm uz gaiteni, lai aizšķērsotu ceļu pie vīra. "Mana sieva rīkojās tik drosmīgi! Viņa nav cīkstone, viņa ir meitenīgā meitene," dzīvesbiedreni slavēja Smits.