Islandē atmodies vulkāniskas aktivitātes reģions, kas gadsimtiem ilgi varētu radīt problēmas cilvēcei (1)

Kopš 21. janvāra Reikjanes pussalā uz dienvidrietumiem no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas ir novērotas vairāk nekā 8000 zemestrīces un zeme dažviet ir pacēlusies pat par desmit centimetriem sakarā ar magmas izvirdumiem pazemē.

"Pēc vairākiem gadsimtiem šis reģions šķietami mostas," norādīja Lankasteras universitātes vulkanologs Deivs Makgarijs.

Vulkāniskais apvidus atrodas netālu no Grindavikas un tūristiem populārās Zilās lagūnas, kā arī tikai 15 kilometru attālumā no Islandes starptautiskās lidostas. 

Ģeoloģiskie pētījumi liecina, ka šo teritoriju uztur piecas vulkānu sistēmas, kuras, šķiet, atdzīvojas aptuveni ik pēc 1000 gadiem.

Pēdējo reizi vulkāniskas darbības Reikjanes pussalā novērotas 10. gadsimtā, kas ilgušas pat līdz 13. gadsimtam. Atšķirībā no ierastajiem Islandes vulkāniem, kuri mēdz pamosties ik pēc pāris gadiem un pēc tam norimt, šis reģions aktivizējas uz vismaz 300 gadiem, izraisot vairākas izvirdumu epizodes, kas var ilgt pat dažus gadu desmitus.

Pēdējās vulkāniskās epizodes notikušas laikā no 1210. līdz 1240. gadam. Lava ieskāvusi aptuveni 50 kilometrus lielu platību. Vienlaicīgi notikuši vismaz seši atsevišķi izvirdumi, katram ilgstot vairākas nedēļas vai mēnešus. Ziņots, ka šajā apgabalā vējš palīdzējis lavai izplatīties līdz ar to ļoti nopietni tikuši skarti mājlopi.

Ja šobrīd notiktu līdzīga izvirdumu sērija, Islandes ģeogrāfiskajā pētījumā ir aprēķināts, ka skrejceļus Keflavīkas lidostā varētu pārklāt divus centimetrus bieza pelnu kārta, uz laiku apturot visus lidojumus.

"Vēja virziens vulkānu pelnu rašanās laikā ir kritiski svarīgs, ja kaut nedaudz vējš pūtīs ziemeļu virzienā, tad pelni radīs lielas problēmas infrastruktūrai starptautiskajai lidostai un Islandes galvaspilsētai," pauda Makgreivijs.

"Sliktākais scenārijs - ja lava plūdīs Grindavikas virzienā," sacīja Islandes meteoroloģiskā biroja pārstāvis Kristins Jonsdotirs.

"Tuvumā ir arī cita svarīga infrastruktūra, ieskaitot ģeotermisko elektrostaciju. Var būt apdraudēta karstā un aukstā ūdens padeve, tāpat kā ceļi, ieskaitot ceļu no Reikjavīkas līdz Keflavīkas lidostai."

Islandiešus nesatrauc vulkāniskā aktivitāte, taču viņi uzmanību pievērš tieši Reikjanes pussalai. Tā kā izvirdumi, visticamāk, būs salīdzinoši nelieli un gadījuma rakstura, zinātnieki paredz, ka ar tiem būs iespējams vieglāk tikt galā.

"Cilvēkiem Reikjanes pussalā un viņu pēcnācējiem vairāku paaudžu laikā var nākties sadzīvot ar apziņu, ka viņi jebkuru katru mirkli var tikt evakuēti," norādija Makgreivijs.

Reikjanes pussala nav vienīgais potenciāli bīstamais vulkāniskais apvidus pasaulē

ASV Jeloustonas nacionālajā parkā atrodas milzīgs magmas rezervuārs, kas ir atbildīgs par visiem geizeriem un karstajiem baseiniem parkā - un tieši šis rezervuārs varot iznīcināt cilvēci, vēsta medijs "Business Insider".

Aptuveni ik pēc 100 000 gadiem kaut kur pasaulē notiek supervulkāna izvirdums, kā sekas var būt letālas. Ja vulkāns zem Jeloustonas nacionālā parka izvirstu, tas visā pasaulē izraisītu badu un vulkānisku ziemu (atmosfēras atdzišanu).

Saskaņā ar ANO aplēsēm izvirdums varētu mums atstāt tik daudz pārtikas rezervju, lai izdzīvotu tieši 74 dienas.

NASA brīdina, ka "Jeloustonas supervulkāns eksplodē aptuveni ik pēc 600 000 gadiem, un šobrīd esot pagājuši aptuveni 600 000 gadu kopš tā pēdējās eksplozijas."