"Vīrusa genomi mainās, pārceļojot no viena cilvēku uz citu." Latvijas pētnieki atklājuši 12 unikālas Covid-19 mutācijas (9)

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki jau vairākas nedēļas pēta Latvijā sastopamo Covid-19 vīrusu.

"Mērķis ir noskaidrot vīrusa pilnu genoma secību. Tātad katram vīrusam iekšā atrodas tā gēnu nesējs. Atšķirībā no cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm, kam tā ir DNS formā, daļai vīrusu tā ir RNS formā. Un šis Covid-19 vīruss ir tieši tāds. Tas nedaudz apgrūtina pētniecību. Bet mēs gribam noskaidrot visu genomu, un tas mums iedotu, ko līdzībās varētu saukt par svītru kodu, kas katram vīrusa izolātam ir unikāls, jo vīrusa genomi mainās visu laiku, pārceļojot no viena cilvēku uz citu," Centra direktors un pētījuma vadītājs Jānis Kloviņš Latvijas Radio stāsta, ka šobrīd netiek veiktas slimo pacientu papildu analīzes pētījumiem, bet gan zinātnieki izmanto vīrusa paraugus, kas iegūti analīzēs, diagnosticējot Covid-19 Latvijas iedzīvotājiem.

"Un ar šīm jaunajām efektīvajām pētījuma metodēm mēs varam noskaidrot pilnīgi visu vīrusa genomu, nevis mazus gabaliņus, kā tas bija agrāk. Viss vīrusa genoms kopumā sastāv no 30 tūkstošiem vienību jeb varam tās saukt par genoma koda burtiem," skaidroja Kloviņš.

20 paraugi ņemti no "Gulbja laboratorijas" un 16 no Latvijas Infektoloģijas centra. Vispirms paraugs tiek sagatavots trīs dienas, ģenētisko materiālu šķeļ, kā arī sajauc un apstrādā ar dažādiem fermentiem.

Apstrādājot lielo datu apjomu, zinātnieki var ieraudzīt, kādas ir bijušas vīrusa mutācijas, stāsta Kloviņš.

Zinātnieka minētie katram vīrusam piešķirtie unikālie svītru kodi ļauj pētīt infekcijas ainu īpašās datorprogrammās un redzēt, kādas vīrusa grupas ir attīstījušās Latvijā - vai kāda no tām dominē un inficējusi vairāk cilvēku. Proti, tas veido epidemioloģisko ainu, pat neredzot pašus pacientus.

"Mūs interesē, vai katra vīrusa mutācija var kaut kādā veidā izmainīt vīrusa īpatnības, vai tā var to padarīt bīstamāku vai varbūt mazāk bīstamu. Iepriekš ziņojām, ka esam atklājuši četras Covid-19 vīrusa mutācijas, bet tagad jau esam atklājuši 12.

Tās ir tādas mutācijas, kuras nekur citur nav. Un tas ir loģiski, ka tādas veidojas Latvijā, jo vīruss šobrīd nekur nevirzās, tas ir ieslēgts šeit Latvijā, tas turpina mainīties, un tās mutācijas šeit rodas, tāpat kā citās valstīs ir savas," Latvijas Radio stāsta Kloviņš.

Pagaidām no iegūtās informācijas par mutāciju veidiem nav iespējams secināt, vai tās ir bīstamākas, vai mazāk bīstamas, un vai saistītas ar kādiem vieglākiem vai smagākiem simptomiem slimības norisē.

"Mutācija uzreiz šķiet pēc definīcijas kaut kas slikts. Taču lielākā daļa mutāciju, kas notiek cilvēka organismā un arī vīrusā, ir ļoti neitrālas un patiesībā neko neietekmē slimības uzvedībā.

Taču mēs īpašu uzmanību pievēršam tiem gēniem vīrusā, kas atbild par infekciju, par nokļūšanu šūnā vai varētu atbildēt arī par imūnās sistēmas spēju reaģēt. Patlaban ir divas mutācijas, kuras pētām, un speciālisti modelē, vai tām ir ietekme uz slimības gaitu vai nav," Latvijas Radio skaidro zinātnieks.