Lietuviete Vera Geramiščika-Pulko ir mediķe Viļņas Universitātes Santaras klīnikas slimnīcā. Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kurš ar atrodas frontes pirmajā līnijā, cīnoties ar Covid-19. Sarunā ar portālu "15min" lietuviete pastāstīja par situāciju valstī un to, ko piedzīvo mediķi Covid-19 pandēmijas laikā.

Covid-19 pandēmijas sākums Lietuvā

Ārste norāda, kā sākumā bijis ārkārtīgi grūti, jo neviens no medicīnas iestādes darbiniekiem nezināja, ar ko būs darīšana.

"Kad sazinājos ar kolēģiem, sapratu, ka slimnīcā jau valda nemierīga gaisotne, jo neviens nezināja, kas mūs sagaida. Jau tad zinājām, ka risks inficēties ar vīrusu ir ļoti augsts," norādīja Geramiščika-Pulko.

5

Ārste atzīst, ka daudziem viņas kolēģiem ir bērni, kurus vēl nav iespējams atstāt bez uzraudzības. "Daudziem pēc darba ir jāatgriežas ģimenēs, kas rada vēl lielākus riskus. Bija riskanti bērnus nogādāt vecvecākiem un, kā zināms, vecāka gada gājuma cilvēki ir riska grupā."

29. martā Viļņas slimnīca saņēma izsaukumu no Slimību profilakses un kontroles centra, ka ar Covid-19 ir inficējies kāds cilvēks. "Mūsu brigādei bija jābrauc uz mājām pakaļ inficētājai personai speciālos aizsargtērpos un jānogādā pacients intensīvās terapijas nodaļā."

"Tas bija īsts murgs, jo mums tas bija kaut kas jauns. Tas bija pirmais Covid-19 pacients, kurš bija jāaprūpē.

5

Domāju, ka mums veicās diezgan labi, lai gan fiziski strādāt bija ļoti sarežģīti. Strādāšana aizsargtērpos radīja sajūtu, ka atrodos siltumnīcā," stāstīja ārste.

Sieviete atzīst, ka strādāt ar nekvalitatīvu respiratoru ir grūti, jo pēc stundas jau kļūst grūti elpot. "Mums bija jābūt modriem un visu laiku jānovēro pacienta veselības stāvokļa izmaiņas. Mēs nedrīkstējām pieļaut, ka veselības stāvoklis pasliktinās."

Norobežošanās no ģimenes

"Ar vīru nolēmām katrs padzīvot pašizolācijā, jo viņš darba dēļ nevarēja strādāt no mājām. Viņam katru dienu jāiet uz darbu un jābūt kontaktā ar pārējiem kolēģiem, kuriem ir bērni un ģimene," sacīja mediķe.

Sieviete ir pateicīga modernajām tehnoloģijām par iespēju uzturēt kontaktus ar ģimeni.

"Ar bērniem komunicējām katru dienu, tiesa, attālināti. Protams, katru reizi ir sāpīgi, jo gribas viņus dzīvē apskaut un sabučot."

5

Ārste neslēpj, ka drīzumā cer, ka bērni varēs atgriezties mājās, jo situācija Lietuvā uzlabojoties. Tāpat viņa norāda, ka, pateicoties mediķu testēšanai, pašlaik ļoti maz ārstu ir inficējušies ar Covid-19.

"Pašlaik mūsu nodaļā situācija ir smaga, jo ir daudz koronavīrusa pacientu. Pirms dažām dienām bija septiņi, bet tagad jau skaits palielinājies līdz 10," stāstīja Geramiščika-Pulko.

5

"Kad Covid-19 slimniekam veselības stāvoklis pasliktinās, viņš tiek nogādāts intensīvās terapijas nodaļā. Tā notiek, jo pacientam kļūst nepieciešama procedūru iejaukšanās vai pasliktinās elpošanas spējas," norādīja ārste.

Tiesa, ārste atzīst, ka tieši nodaļā, kurā viņa strādā, tiek ārstēti vissmagākie Covid-19 gadījumi un tas palīdzot mediķiem ārstēt citus pacientus.

"Ārstu līmenis ir krietni pieaudzis un manā 17 gadu darba pieredzē daudz kas ir mainījies."

5

Aizsargtērpu valkāšana

Mediķe atzīst, ka sākumā aizsargtērpu uzvilkšana aizņēma daudz laika, taču tagad to izdodas izdarīt aptuveni 10 līdz 15 minūšu laikā.

"Tam vajag zināmas iemaņas, jo ir nepieciešams gan ātrums, gan kvalitāte. Mēs nedrīkstam pieļaut riskus inficēties paši, kā arī inficēt citus kolēģus vai pat ģimeni.

Visu laiku ir jādomā par savām darbībām, kā visu izdarīt precīzāk un kvalitatīvāk," norādīja ārste.

5

Lietuviete norāda, ka darbs ir smags un progress tiek gaidīts ik dienu. "Ar kolēģiem ir jāstrādā kopā un jāattīstās. Gatavojamies kopā un rūpējamies viens par otru, lai pārliecinātos, ka ar aizsargtērpu viss ir kārtībā."

Sieviete stāsta, ka atbildības sajūtai jābūt arī pēc darba laika beigām, kad aizsargtērps tiek novilkts. Tāpat viņa atzīst, ka kolēģi vienmēr palīdzēs, ja kaut kas noies greizi.

Labs ārsts novēros pacienta veselībā izmaiņas ātrāk nekā tehnoloģijas

"Medmāsa ir cilvēks, kura atrodas blakus pacientam 24 stundas diennaktī, tāpēc mums ir liela atbildība. Mums ir jāsaprot, kāpēc viņam ir nepieciešama katra procedūra," norādīja Geramiščika-Pulko.

5

Lietuviete atzīst, ka tie, kuri strādā slimnīcā jau vairākus gadus, pēc sajūtās spēj pateikt, kad un kas pacientam būs nepieciešams. "Es nevaru to aprakstīt, bet tāda ir sajūta. Pacients ir kā mozaīka - viņa novērošana sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kuras mediķis zina no galvas. Kā kaut kas notiek, tā ārsts uzreiz saprot, ka nebūs labi."

Geramiščika-Pulko stāsta, ka tieši tādēļ viņa progresē nemitīgi un tas palīdz uzlabot darba kvalitāti. "Jo vairāk mēs sadarbojamies ar citiem cilvēkiem, jo lielāks ir mūsu progress. Mums ir kvalitatīvi aizsargtērpi un tehnoloģiju aprīkojums."

Covid-19 pacientu ārstēšana

Mediķe atklāj, ka ļoti bieži slimnīcai tiek sniegti jauni Covid-19 ārstēšanas paņēmieni. "Mums bieži tiek sūtītas jaunākās rekomendācijas. Piemēram, tagad aktuāli ir Covid-19 slimnieku noguldīt uz vēdera, ja viņa stāvoklis pasliktinās. Kāpēc? Jo tādā veidā pacientam kļūst vieglāk elpot."

Lietuviete norāda, ka kritiskos gadījumos pacienti tiek pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta. "Šādā gadījumā svarīgi ir, lai pacients ir aizmidzis, jo viņš nedrīkst piedzīvot stresu un diskomfortu. Ja pacients ir nomodā, tad viņš piedzīvo īstas ciešanas."

"Ir skumji redzēt, ka vienu dienu tu redzi pacientu, kurš pats spēj elpot, bet jau nākamajā dienā viņš ir bezsamaņā un cīnās par savu dzīvību," stāsta ārste.

5

Geramiščika-Pulko atzīst, ka viņas darbalaikā vēl neviens Covid-19 pacients nav nomiris.

Bailes inficēties ar Covid-19

Sieviete atzīst, ka sākotnēji viņas galvā ik pa brīdim parādījušās daudz un dažādi negatīvi scenāriji, jo visa situācija bijusi jauna un nezināma.

"Nemiers bija, bet ar laiku sāku pētīt sīkāk Covid-19, lasīju daudz un dažādus ieteikumus un plānoju sava darba organizēšanu," stāsta Geramiščika-Pulko.

5

"Sākotnēji bija daudz un dažāda informācija, kas šķita sarežģīta, taču tagad viss ir strukturēts un saprotams. Es un mani kolēģi jūtamies droši, jo mums ir savi aizsargtērpi," sacīja ārste.

"Mēs visi izvēlējāmies šo profesiju un zinājām, ka šis darbs nebūs viegls. Nodaļā, kurā strādāju es, nebija neviena darbinieka, kurš baiļu vai kāda cita iemesla dēļ aizgāja no darba," stāsta ārste.

Geramiščika-Pulko uzskata, ka pašreizējā situācija ir sarežģīta, taču ārste tic, ka šī pieredze būs liela mācību stunda turpmākajiem pārbaudījumiem.