O 1.12.2020.

Krāpnieku grupa nelegāli ātrajos kredītos paņēmusi tūkstošus, izmantojot "Latvijas pasta" norēķinu sistēmu

Dators. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Izmantojot nepilnības Latvijas finanšu sistēmā, krāpnieku grupa atradusi veidu, kā, izmantojot "Latvijas pasta" norēķinu sistēmu, ātrajos kredītos izkrāpt vairākus tūkstošus eiro. Turklāt izmaksāto summu ātro kredītu iestādes cenšas iekasēt no krāpniecības upura pat pēc tam, kad par notikušo uzsākts kriminālprocess, svētdien, 3. maijā, vēstīja TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Kopš Latvijai draudēja nokļūšanai "Moneyval" pelēkajā sarakstā, grūtības atvērt banku kontus ir arī cilvēkiem ar nesamaitātu reputāciju. Ja nav bankas konta, dzīve ir apgrūtināta. 

Bez bankas konta nav iespējams paņemt arī ātro kredītu. Tomēr krāpnieku grupai ar smalku shēmu ir izdevies apiet šo problēmu, atrodot caurumu Latvijas finanšu sistēmā.

Vājais posms ir izrādījies "Latvijas pasts". Pasta norēķinu sistēmā krāpnieki ar viltotiem dokumentiem ir atvēruši kontus, no ātro kredītu un līzinga  kompānijām  paņēmuši kredītus. Aizņēmumi uzkarināti cilvēkiem, kas par darījumiem neko nezina, bet tagad ir spiesti cīnīties pret ātro kredītu firmām. 

Aivars ir vidēji turīgs uzņēmējs, kura rezerves daļu piegādes firma  darbojas jau 15 gadus. Viņa un uzņēmuma finanšu reputācija ir laba, nav bijusi nepieciešamība aizņemties, arī nodokļi maksāti laikus. 

Taču janvārī negaidīti Aivars ir nokļuvis ātro kredītu parādnieku melnajos sarakstos, lai gan kredītus nav ņēmis. 

Kredītinfomācijas biroja reģistrā uzņēmējs konstatējis, ka kavējis maksājumus vairāk nekā mēnesi un ir parādā 5000 eiro.  Pēc Aivara iesnieguma policijā uzsākts kriminālprocess. Izmeklētāji ieteikuši doties uz pasta nodaļu un palūgt Pasta norēķinu sistēmas izdruku. 

Nauda izņemta vairākos maksājumos divu dienu laikā dažādās pasta nodaļās. Izņemtās summas bijušas 500 eiro, 2000 eiro un vairākas reizes arī 3000 eiro.  Pastā uzņēmējs uzzinājis, ka kāda persona Pasta norēķinu sistēmā atvērusi kontu uz viņa vārda, izmantojot personas identifikācijas karti. 

"Šim dokumentam, kas ir ID karte, nebija nekādu ne vizuālu ne redzamu atšķirības pazīmju no jebkuras ID kartes, kādas mums ir kabatā. Un faktiski arī visi dati uz šīs kartes bija pareizi, izņemot vienu momentu. Ja tā bija mana ID karte, tad tur nebija mana fotogrāfija, bet bija tā cilvēka, kurš viņu uzrādīja," raidījumam skaidroja "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.

Latvijas pasta nodaļās personu dokumentus pārbauda nederīgo dokumentu reģistrā, lai kontu neatvērtu ar zagtām vai pazaudētām personu apliecībām. Taču šis instruments ir nederīgs, ja klients uzrāda viltotu dokumentu. Tad no reģistra pienāk tāda pati atbilde kā par derīgu – šāds dokuments nav reģistrēts nederīgo dokumentu datu bāzē. 

"Latvijas pasts" izmanto nederīgo dokumentu reģistru, taču tam pieejams ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais derīgo dokumentu reģistrs. Tajā var saņemt pilnu informāciju par dokumentu. Arī bildi. 

Droša un ticama klientu identifikācija ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jānodrošina finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Pirms gada pasts nonāca Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) uzraudzībā, kad finanšu sistēmā notika lielās pārmaiņas, lai Latviju neiekļautu Moneyval pelēkajā sarakstā.

Pasts skaidro, ka FKTK klientu identifikācijas kārtību atzinusi par pietiekamu. Komisijā to noliedz.

Blēžus izdevās aizturēt, pateicoties "Latvijas pasta" darbiniekiem. Kad uzņēmums sapratis, ka tiek apkrāpts, izlemts izlikt krāpniekiem lamatas. Uzdevums nav bijis viegls, jo uzņēmumam ir ap 300 pasta nodaļu, krāpnieki darījumus veica visās Latvijas malās.

Šobrīd policija aizturējusi vairākas personas. Vairāki no aizturētajiem jau iepriekš sodīti. Viens no viņiem ir apcietinājumā. Izmeklēšanā ir sākuma stadijā, tāpēc policija vēl plašu informāciju nesniedz. 

Vispirms krāpniekiem bija jāatrod personas ar nevainojamu finanšu reputāciju, kam ātro kredītu firmas bez liekiem jautājumiem aizdotu naudu. Tad bija jāizgatavo viltota ID karte, kurā ir upura vārds, uzvārds un personas kods, bet krāpnieka bilde un neīsts dokumenta numurs, kurš neparādās nederīgo dokumentu reģistrā.

Ar to atvēra kontu "Latvijas pasta" norēķinu sistēmā un saņēma kredītus. Tā varēja darboties vairākus mēnešus, jo nevienam aizdomas nevarēja rasties - personas, kuru identitātes tika izmantotas, brīdinājumus  par kredītu kavējumiem nesaņēma, jo bija norādītas  neīstas sūtījumu saņemšanas adreses. 

Varētu likties, ka krāpnieki ir aizturēti un cietušajiem tagad paliks vienīgi pienākums daudzus gadus regulāri doties uz pratināšanām policijā, prokuratūrā un tiesās. Taču izrādās tā nebūt nav.

Apkrāptās ātro kredītu firmas nesteidzas atsaukt savas pretenzijas pret cietušajiem, kuru identitātes krāpnieki izmantoja. Aivaram jācīnās ar četrām ātro kredītu firmām un vienu līzinga kompāniju, kas finansējusi 1800 eiro vērta "Apple" datora iegādi blēžiem.

Pēc Aivara lūguma arī policija ir nosūtījusi vēstules ātro kredītu un līzinga kompānijām, ka Aivars ir cietušais. Situāciju skaidrojis arī "Latvijas pasts", ka cietušie tiešām nav iesaistīti shēmās. Taču vairākās kompānijas atsakoties atsaukt savas pretenzijas. 

Ātro kredītu kompānija "OC Finance", kas darbojas ar preču zīmi "Moneza" neesot gatava novērst netaisnību, jo tā viņiem neesot pieņemts. 

Video: "Nekā personīga" sižets

Aktuālākās ziņas