"Nekam no šī nebija jānotiek!" Noslēpumainais meteorīts, pēc kura nokrišanas saslima simtiem cilvēku (2)

Akmens, kuram nevajadzēja būt

Karankas meteorīts jau kopš tā piezemēšanās netālu no nelielā ciemata Peru kļuva par zinātnieku intereses objektu - viņus mulsināja ne tikai tas, kā šāda izmēra debesu ķermenis ir spējis iziet cauri Zemes atmosfērai nesadegot, bet arī noslēpumainā slimība, kas pēc sadursmes skāra ciemata iedzīvotājus. Lai arī gadu gaitā ir izvirzītas gan ticamākas, gan mazāk ticamas teorijas, tieša izskaidrojuma notikušajam nav.

2007. gada 15. septembrī Karankas ciemata iedzīvotāji sapulcējās, lai apskatītu nokritušo debesu ķermeni. Aptuveni ceturksni pirms pusdienlaika vairāki vietējie bija manījuši debesīs lidojam liesmojošu akmeni. Šo fenomenu gaišajā dienvidu saulē tāpat bija manījuši arī tuvējās pilsētas iedzīvotāji aptuveni 25 kilometru attālumā.

Atradums mulsināja sanākušos - meteorīta krišanas vietā bija aptuveni sešus metrus dziļš un 30 metrus plats caurums, kas bija piepildījies ar gruntsūdeni. Pēc speciālistu ierašanās no ūdens tika izcelts neliela vakariņu galda izmēra meteorīts, kas svēra aptuveni 12 tonnas. Analīzes tika secināts, ka akmens sastāvā ir olivīns, piroksēns un laukšpats.

Zinātnieki secināja, ka meteorīts ir mērojis ceļu uz mūsu planētu aptuveni 180 miljonus kilometru no apgabala starp Marsu un Jupiteru. Tas bija viens no prāvākajiem atrastajiem meteorītiem vēl pavisam nesenā pagātnē - tā sadursme ar zemi ar ātrumu 16 tūkstoši kilometru stundā bija tik spēcīga, ka to reģistrēja mērierīces pat kaimiņvalstī - Bolīvijā.

Zinātniekus mulsināja meteorīta sastāvs - tas bija pilns ar minerālu granulām, kas parasti veicina meteorīta sadalīšanos jau debesīs, taču šis akmens bija palicis neskarts.

"Šis meteorīts ietriecās Zemē ar ātrumu trīs kilometri sekundē, eksplodēja un ierakās augsnē. Nekam no šī pēc teorijas nebūtu jānotiek," laikrakstam "The Brown Daily Herald" minējis ģeologs Pīters Šulcs, kurš personīgi apskatījis sadursmes vietu divus mēnešus pēc notikuma.

Karankas meteorīts joprojām ir vienīgais šāda sastāva debesu ķermenis pasaulē, kas aiz sevis ir atstājis tik vērā ņemamas pēdas.

Noslēpumainā slimība

Zinātkārie ciemata iedzīvotāji vēlējās uzzināt vairāk par negaidīto debesu viesi, kas nesen bija skāris zemi netālu no viņu mājām, tādēļ tie sāka vākt meteorīta šķembas no grutsūdens rezervuāra. Aculiecinieki stāstījuši, ka ūdens bijis gandrīz verdoši karsts un ap krāteri vējojusi spēcīga sēra smaka. Melnie akmentiņi, kurus vietējie izzvejoja no ūdens, esot šķietami dūmojuši.

Pēc pāris stundām kļuva zināms par pirmajiem saslimušajiem ciematā.

Saistība ar meteorītu vietējiem šķita nepārprotama - izplatījās baumas, ka debesu ķermeņa šķembas ir toksiskas vai pat nolādētas.

Ciemata iedzīvotāji mocījās ar nelabumu, reiboņiem, galvassāpēm un vemšanu. Tuvāko stundu laikā visas tuvējās slimnīcas bija pilnas ar pacientiem no Karankas.

"Daudzi ciematnieki ir saslimuši. Viņus moka galvassāpes, acu problēmas, izsitumi, nelabums un vemšana. Komūnā ir jūtama arī psiholoģiska spriedze," intervijā BBC atklājis tuvējās municipalitātes mērs.

Drīzumā ziņas pārpludināja jaunumi par to, ka reģiona mājlopiem daudzos gadījumos novērota neizskaidrojama asins tecēšana pa degunu, kas dažkārt beigusies ar nāvi.

"Šis ir ūdens, kuru mēs izmantojam dzīvniekiem un paši sev. Pašlaik viss norāda uz to, ka tas ir saindēts. Neviens nevar izskaidrot, kas notiek," raidsabiedrībai BBC īsi pēc notikušā komentējis ciemata iedzīvotājs Romulo Kuizepe.

Peru valdības oficiālais medijs vēstījis, ka kopumā slimnīcā nokļuvuši 200 cilvēki. No 15 ciematniekiem, kuri atradušies vistuvāk meteorītam, paņemti asins paraugi.

Šamaņu palīdzība

Debesu ķermeņi jau izsenis ir saistīti ar dažādām tradīcijām, māņticību un reliģijām. Senie acteki saistīja kara dievu Kecalkoatlu ar Venēru, kas, pēc viņu ticējumiem, ļāva ieskatīties nākotnē, savukārt senie romieši uzvaru pār Hanibalu saistīja ar savā īpašumā esošu meteorīta lausku. Senajās grieķu un ķīniešu tradīcijās labi dokumentēti un par nozīmīgiem ir atzīti "krītošo akmeņu" gadījumi. Arī mūsdienās netrūkst cilvēku, kas meteorītu aktivitātes saista ar pārdabiskiem cēloņiem vai zīmēm no citu planētu iedzīvotājiem.

Karankas meteorīts raisīja māņticīga rakstura bailes ciemata iedzīvotājos. Neskatoties uz to, ka ciemata mērs kopā ar ģeologiem centās publiski izvirzīt zinātnē balstītas teorijas, daudzi turpinājuši uzskatīt, ka notikušais vēsta par dievu gribu un ir uzlūkojams kā neveiksmes priekšvēstnesis.

Ciemata mērs šajos apstākļos izlēmis pieņemt divus lēmumus, kas varētu nomierināt viņa līdzcilvēku prātus.

Viņš uzmeklējis vienu no ciematā palikušajiem šamaņiem veikt rituālu un upurēt lamas mazuli. Tad ap meteorīta krāteri tika uzbūvēts žogs un uz pāris nedēļām ierīkota apsardze.

Eksperti vēlāk secinājuši, ka ticamākais noslēpumainās slimības cēlonis varētu būt bijis arsēns, kas esot iesūcies gruntī un pēc sadursmes iztvaikojis, paliekot gaisā, kas paskaidrotu to, kādēļ meteorītam vistuvāk stāvošie piedzīvojuši akūtākos simptomus.

Citi zinātnieki norāda, ka meteorīti tipiski neizdala ne smakas, ne ir tik karsti, turklāt no debesu akmeņiem neviens līdz šim vēl nebija saindējies. Lai arī daudzi ir mierā ar zinātnieku izvirzītajām hipotēzēm, netrūkst to, kuri ir pārliecināti, ka patiesība joprojām ir tur - ārā.