Vakcinācijas neizraisa smagas slimības, bet gan novērš tās

Epidemiologi un dati savukārt rāda citu ainu. Vakcīnu pieejamība ļāvusi izskaust bakas un ievērojami samazināt saslimstību un nāves gadījumu skaitu no tādām infekciju slimībām kā poliomielīts, masalas, stingumkrampji un citām. Vakcinācija palīdz izvairīties no smagas saslimšanas gaitas un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ik gadu no nāves pasargā divus līdz trīs miljonus pasaules iedzīvotāju.

Re:Check apkopoja biežāk izplatītos argumentus par vakcīnu it kā kaitīgumu, par vakcīnu un to drošuma jautājumiem vērsās pie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Zāļu Valsts aģentūras, kā arī vērtēja šos argumentus, balstoties uz informāciju, kuru ieguva no dažādiem pētījumiem, un datiem par Latviju.

"Vakcīnu nozīmi cilvēces labā patiesībā ir grūti pārvērtēt. Vakcinācija ir otrajā vietā aiz tīra un droša dzeramā ūdens kā visveiksmīgākais sabiedrības veselības pasākums cīņā ar infekcijas slimībām un to izraisītas mirstības samazināšanu," intervijā Re:Check saka SPKC epidemioloģe Larisa Savrasova.

1. arguments – vakcīnas izraisa autismu

Viens no izplatītākajiem mītiem, kas būtiski kaitējis vakcinācijai pēdējos 20 gados, ir nepatiesais apgalvojums par vakcīnu saistību ar autismu. Šis mīts radies, jo 1998.gadā britu ārsts Endrjū Veikfīlds kopā ar 12 līdzautoriem prestižajā medicīnas žurnālā Lancet publicēja pētījumu, kurā nepatiesi apgalvoja, ka kombinētā MMR vakcīna pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (cūciņām) izraisa autismu un zarnu trakta slimības. Neviens zinātnieks nav varējis atkārtot Veikfīlda pētījuma rezultātus vai apstiprināt tajā pausto hipotēzi.

Vēlāk atklājās, ka Veikfīlds bija neētiski izturējies pret bērniem, mainījis informāciju par pacientu medicīnisko vēsturi, lai tikai pamatotu savus apgalvojumus, turklāt viņš bija iesaistījies tiesas procesā pret MMR vakcīnas ražotājiem, tādējādi atradās interešu konfliktā. Pēc vairāku gadu ilgas izmeklēšanas Veikfīlda pētījums tika atzīts par krāpniecisku. "Lancet" 2010.gadā to atsauca, un Veikfīlds zaudēja ārsta licenci.

Kopš Veikfīlda pētījuma publicēšanas, kam sekoja uzticības kritums vakcinācijai, veikti vairāki pētījumi, kuri noraida hipotēzi par vakcīnu saistību ar autismu. 2019.gadā tika publicēts līdz šim pasaulē lielākais veiktais pētījums par šo tēmu. Tajā secināts, ka MMR vakcīna nepalielina risku saslimt ar autismu. Pētījums veikts Dānijā, tajā analizēti dati par visiem Dānijā dzimušajiem bērniem (kopumā 657 461) no Dānijā dzimušām mātēm laika posmā no 1999. līdz 2010.gadam.

2. arguments – vakcīnas izraisa infekcijas slimību, pret kuru saņemta pote

Vakcīnas satur aktīvas vielas – nedzīvus mikroorganismus vai dzīvus, bet novājinātus vīrusus un mikrobus -, kuri ierosina imūnsistēmas atbildes reakciju un organismā sāk veidot antivielas. Tieši pateicoties organismā esošajām antivielām, vakcinētam cilvēkam ir mazāks risks saslimt ar infekcijas slimībām, bet, ja tomēr gadījies saslimt, tad slimība norit vieglākā formā. Taču fakts, ka vakcīnas satur aktīvas vielas, ir arī viens no vakcīnu pretinieku galvenajiem argumentiem, kādēļ nepotēties. Bieži tiek norādīts, ka pēc vakcinācijas bērni un/vai pieaugušie saslimst ar slimību, pret kuru saņēmuši vakcīnu.

"Pamatojums apgalvojumam par to, ka viena no biežākajām vakcinācijas blakusparādībām ir saslimšana ar slimību, pret kuru paredzēta injicētā vakcīna, ir gan cilvēku pieredze, kas iesūtījuši Vakcīnrealitātei Latvijā informāciju par komplikācijām pēc vakcinācijas, gan pētījumi un konkrētu medicīnisku gadījumu apraksti," Re:Check norādīja 
"Facebook" lapas Vakcīnrealitāte Latvijā veidotāja Kristīna Duņeca.

Viņa publiskā atbildē pievienojusi saites uz 14 dažādiem medicīnas pētījumiem, kur aprakstīti atsevišķi gadījumi, kad pacients pēc potes saņemšanas saslimis ar konkrēto slimību (piemēram, šeit) vai citām komplikācijām.

Retos gadījumos vakcīnas var izraisīt simptomus, kas raksturīgi slimībai, pret kuru bērns vai pieaugušais vakcinēts.

"Nekur nav teikts, ka cilvēks nevar inficēties pēc vakcīnas ievadīšanas," skaidro Savrasova.

Viņa norāda, ka īpaši tas attiecas uz garo klepu, pret kuru ir vakcīna, taču, neskatoties uz to, Eiropā šobrīd novērojami garā klepus uzliesmojumi. "Vakcinēti cilvēki arī slimo, bet viņi slimo daudz, daudz vieglāk. Viņi netiek hospitalizēti. Viņi to slimību tiešām pārslimo vieglāk, nerunājot par nāves gadījumiem."

Latvijā 2019.gadā reģistrēti divi gadījumi, kad pēc kombinētās M-M-RVaxPro vakcīnas pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (cūciņām) saņemšanas bērniem parādījās daži izsitumi un bija paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pēc izmeklēšanas un analīžu veikšanas tika secināts, ka abiem bērniem bijusi vakcīnas izraisīta masalu infekcija.

Taču SPKC epidemioloģe Savrasova uzsver – abos gadījumos bērni atveseļojās ļoti ātri un izsitumi pazuda dažu dienu laikā pēc to parādīšanās. Vēl vienam bērnam pēc potes saņemšanas tika novērota izteikta vietējā reakcija – bija piepampusi rociņa vakcinācijas vietā.

3. arguments – vakcīnas izraisa citas smagas blaknes

Vakcīnu pretinieki norāda, ka vakcīnas var izraisīt arī citas smagas komplikācijas.

Pirmkārt, saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) informāciju pašlaik nav pierādījumu, ka HPV vakcīna pret dzemdes kakla vēzi izraisītu neauglību. Pēc ziņojumiem, ka vairākos gadījumos pēc HPV vakcīnas saņemšanas pacientēm tika konstatēta primārā olnīcu mazspēja jeb priekšlaicīga menopauze, saņemtā informācija ASV pārbaudīta un veikti papildu izmeklējumi, bet nav atrasti pierādījumi tam, ka novērotās blaknes būtu izraisījusi vakcīna. Arī Eiropas Zāļu aģentūra HPV vakcīnas, piemēram, Gardasil 9, atzinusi par drošām un ļāvusi reģistrēt.

Kādā citā ierakstā "Facebook" nepatiesi norādīts, ka vakcīnu kaitīguma dēļ Zviedrija aizliegusi obligāto vakcināciju. Šo apgalvojumu pārbaudījuši vairāki faktu pārbaudītāji (Snopes, France24 un Science Feedback), kuri noskaidrojuši, ka tik tiešām Zviedrijas parlaments 2017.gada martā balsojumā noraidīja ierosinājumu ieviest obligāto vakcināciju. Taču tas darīts nevis tādēļ, ka vakcīnas būtu kaitīgas, bet gan tādēļ, ka Zviedrijā vakcinācija vienmēr bijusi brīvprātīga.

Neskatoties uz brīvprātīgo vakcināciju, Zviedrijā vairāk nekā 98% bērnu saņēmuši trīs kombinētās vakcīnas devas pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un hepatītu B, bet 97,5% bērnu saņēmuši kombinēto MMR vakcīnu. Tādējādi Zviedrijā ir viena no augstākajām vakcinācijas aptverēm Eiropas Savienībā.

Runājot par blaknēm kopumā, vakcīnām tāpat kā citiem medikamentiem var būt blakusparādības. Taču, kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, nopietnas pēcvakcinācijas reakcijas vai notikumi ir ārkārtīgi reti un nav salīdzināmi ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Gan pasaulē, gan arī Latvijā vakcīnas un to izraisītās komplikācijas tiek uzraudzītas – ja tādas novērojamas, gan ārstiem, gan vakcīnu saņēmējiem par to ir jāziņo SPKC, kas savukārt notikušo izmeklē.

Latvijā pēc vakcinācijas novērotie nevēlamie notikumi salīdzinājumā ar veikto vakcināciju skaitu ir niecīgi, liecina SPKC apkopotie dati. 2019.gadā tika veiktas 616 836 vakcinācijas (gan valsts apmaksātās vakcīnas imunizācijas programmas ietvaros, gan maksas vakcīnas), bet blakusparādības reģistrētas 12 gadījumos (jeb 0,02 gadījumos uz 1000 ievadītām devām). Trīs gadījumos, kas pieminēti jau iepriekš, blakusparādības radušās pēc kombinētās M-M-RVaxPro vakcīnas.

Pārējos deviņos gadījumos blaknes novērotas pēc BCG vakcīnas pret tuberkulozi saņemšanas. Visos deviņos reģistrētajos gadījumos BCG vakcīnas saņēmējiem bija attīstījies limfadenīts, proti, bija iekaisis paduses limfmezgls.

4. arguments – vakcīnas satur indīgas vielas

Bieži vakcinācijas pretinieki apgalvo, ka vakcīnas satur indīgas vielas, piemēram, formaldehīdu, alumīniju, merkūriju u.c. Piemēram, ārsts-imunologs Lauris Līcītis kādā 2017. gadā ierakstītā video, ar kuru joprojām cilvēki ik pa laikam dalās Facebook, norāda, ka šīs vielas, piemēram, alumīnijs, kas tiek izmantotas kā vakcīnu palīgvielas, uzkrājas organismā un rada smadzeņu bojājumus un onkoloģiskas saslimšanas.

Sazvanīts tagad, Līcītis saka, ka savus apgalvojumus balsta uz nesenu 2018. vai 2019.gadā publicētu pētījumu, kurā atklāta organismā uzkrātā alumīnija saistība ar Alcheimera slimību. Tajā pašā laikā viņš pats apšauba pētījumu objektivitāti. “Diemžēl ir tā, ka 80% visu pētījumu ir fikcija, tie nav uz pierādījumiem balstīti. Šie ir viltus rezultāti, iegūti ar domu iegūt gaidāmo rezultātu,” Re:Check sacīja Līcītis. Sarunas brīdī viņš konkrēto pētījumu nevarēja nosaukt, un bija pārāk aizņemts, lai to sameklētu līdz 6.maija vakaram.

Viņš savā ārsta-imunologa praksē ir novērojis, ka katru gadu ir pāris pacienti, kuriem pēc vakcinācijas ir bijušas kādas blaknes, pēc viņa teiktā, lielākoties saistītas ar centrālas nervu sistēmas darbības traucējumiem vai alerģisku reakciju.

"Ne jau katrs otrais saņem šīs komplikācijas, bet ir šie 2% vai cik, kā nu kurā katrā reizē, kur to novēro, un tas ir fakts. Savā praksē es arī to novēroju. Katru gadu ir pāris cilvēki ar šādām komplikācijām." Līcītis gan pats neziņojot par gadījumiem, kad konstatē komplikācijas pēc vakcinācijas, jo tas esot jādara tam, kas novēro pacientu – proti, ģimenes ārstam, kuri savukārt kūtri to darot, jo tas saistīts ar papildu pārbaudēm un varot ietekmēt pat viņu resertifikāciju. "Tā jezga, kas sākās ar papīru formēšanu, un pēc tam atbilžu sniegšanu un visu pārējo, man nav ar to laika krāmēties. Tas ir jādara ģimenes ārstam, nevis speciālistam."

Dažas vakcīnas tik tiešām satur vielas, kuras lielā koncentrācijā var būt kaitīgas, taču vakcīnās to apjoms ir tik niecīgās devās, ka tas neapdraud veselību. Dažas no kaitīgajām vielām cilvēks var lielākā apjomā uzņemt ēdot vai dzerot, nekā ar vakcīnu, kā arī tās dabīgi atrodamas cilvēka ķermenī.

Lai gan formaldehīds tiek uzskatīts par mākslīgi radītu ķīmisku vielu, tas nelielos daudzumos tiek ražots arī cilvēka organismā. “Dabiskā formaldehīda daudzums 2 mēnešus veca zīdaiņa asinīs (kopā ap 1,1 miligramiem) ir desmit reizes lielāks nekā daudzums, kas atrodams jebkurā vakcīnā (mazāks par 0,1 miligramiem). Bumbieris satur apmēram 50 reizes vairāk formaldehīda nekā ir atrodams jebkurā vakcīnā,” sacīts Oksfordas Universitātes Vaccine Knowledge projektā.

Arī alumīnija sāļi dabiski atrodami ēdienā un dzeramajā ūdenī, mātes pienā, tie tiek lietoti kā pārtikas piedevas (piemēram, kūkās un maizē), medikamentos, u.c. Vakcīnās alumīnija sāļi tiek izmantoti kā palīgviela (adjuvant), pastiprinot imunitātes reakciju; to daudzums ir zem 2 miligramiem, skaidrots Vaccine Knowledge projektā. 

Lielākoties no pārtikas vai citiem avotiem absorbētais alumīnijs tiek izvadīts caur nierēm, bet neliels alumīnija daudzums uzkrājas organismā. 2002. un 2011.gadā publicēti pētījumi liecina, ka zīdaiņu ar vakcīnu uzņemtā alumīnija lielums to dzīves pirmajos sešos mēnešos ir mazāks nekā no pārtikas, tostarp mātes piena, uzņemtais alumīnija daudzums un ir zemāks nekā minimālais riska līmenis. Atbildot uz šo norādi, Līcītis atmeta, ka tie esot veci pētījumi.

Dažas vakcīnas var saturēt olu olbaltumvielas (ovalbumīnu), kuras ir bīstamas cilvēkiem, kuriem ir smaga alerģija un novērots anafilaktiskais šoks. Tādā gadījumā šādas vakcīnas konkrētajam cilvēkam būtu kontrindicējamas, piebilst Savrasova.

5. arguments – labāk veicināt dabisko imunitāti aizsardzībai pret infekciju slimībām

Bieži vakcinācijas pretinieki norāda, ka cilvēka dabiskā imunitāte ir daudz labāka aizsardzība pret dažādām slimībām nekā vakcinācija. Dabiskā imunitāte rodas, ja cilvēks saslimst un veiksmīgi izslimo konkrēto slimību. Šim scenārijam gan ir ēnas puse – saslimstot ar infekcijas slimībām, var arī nomirt.

"Gan norūdīšanās, gan higiēnai, ne tikai sadzīves, bet arī garīgai, ir liela loma cilvēces cīņā ar saslimstību ar slimībām vispār. Bet vakcinācija ir uzskatāma par vienu no veiksmīgākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem sabiedrības veselības pasākumiem," norāda SPKC epidemioloģe.

Savrasova uzsver, ka pirmkārt vakcinācija tiek veikta, lai nebūtu smagu infekcijas slimību seku un lai novērstu infekcijas slimību izraisītus nāves gadījumus. Latvijā vakcinācijas rezultātā katru gadu tiek novērsti ap 40 000 dažādu infekcijas slimību gadījumi un vairāk nekā 100 nāves gadījumi bērniem.

Dažas infekcijas slimības ir īpaši bīstamas atsevišķām riska grupām. Piemēram, garo klepu pusaudži un pieaugušie var viegli pārslimot, taču zīdaiņiem ir ļoti smaga saslimšanas gaita. Savrasova atgādināja, ka 2018. gadā no garā klepus nomira nepilnus četrus mēnešus vecs mazulis.

"Viņš nebija vakcinēts, un iemesls tam bija vienkārši vilcināšanās un nepareizi uzliktas kontrindikācijas," sacīja epidemioloģe. Kopumā deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām Latvijā miruši 15 bērni, kas nebija potēti pret tām.

Jo vairāk cilvēku ir vakcinēti, jo lielāka vakcinācijas aptvere un kolektīvā imunitāte. Ja 95-98% sabiedrības ir vakcinēti, tad arī atlikušie nevakcinētie, visticamāk, neslimos ar infekcijas slimībām.

"Mums vakcinācijas aptvere ir gana laba. Vairāk nekā 95% bērnu ir saņēmuši trešo vakcīnas devu pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu," saka Savrasova. Esošā vakcinācijas aptvere liecinot, ka sabiedrībā pastāv uzticība vakcīnām, saka epidemioloģe.

Neskatoties uz salīdzinoši augsto vakcinācijas aptveri, Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par vakcīnu drošumu un to efektivitāti. Par to liecina 2018.gadā visā pasaulē veiktais the Wellcome Global Monitor pētījums par sabiedrības uzskatiem par zinātni un veselības jomas izaicinājumiem, tai skaitā vakcināciju.

Lai gan trīs no četriem pētījumā aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (arī tie, kuriem nav bērnu) uzskatīja, ka bērniem ir svarīgi saņemt vakcīnas, tikai puse aptaujāto pauda pārliecību, ka vakcīnas ir efektīvas, bet vēl mazāk bija to, kuri uzskatīja, ka vakcīnas ir drošas.

Latvijas iedzīvotāju uzskati par vakcīnu nepieciešamību un drošumu

"Es gribētu aicināt gan ārstus, gan vecākus aktīvi ziņot par visiem nevēlamiem notikumiem, ko viņi novēro saviem bērniem pēc vakcinācijas. Tad mums ir iespēja nodrošināt kvalitatīvu nevēlamo notikumu uzraudzību," uzsver Savrasova.

Ja vecāki ziņo par novērotām blakusparādībām bērniem pēc vakcinācijas, tad SPKC var izmeklēt, vai problēmas ir saistītas ar konkrētu vakcīnas sēriju vai ražotāju, vai, piemēram, notikušas kādas imunizācijas kļūdas vakcīnas sagatavošanas, transportēšanas, uzglabāšanas vai ievadīšanas procesā. Tāpat ziņošana ir svarīga, lai identificētu tos gadījumus, kad blaknes ir sakritušas ar brīdi pēc vakcinācijas, taču pote nav izraisījusi komplikācijas, tām par iemeslu ir bijušas kādas citas veselības problēmas.

Pacienti par novērotajām blaknēm pēc vakcinācijas var ziņot ne tikai savam ģimenes ārstam, bet arī Zāļu valsts aģentūrai, kuras mājaslapā iespējams iesniegt šo ziņojumu elektroniski.

"Mums ir svarīgi uzturēt sabiedrības uzticību vakcinācijai, un līdz ar to, ja mēs zinām par šiem nevēlamiem gadījumiem, tad mēs varam pienācīgi reaģēt uz vecāku bažām, un vienlaicīgi veicināt gan sabiedrības, gan profesionālo izpratni par vakcināciju un tās nozīmību," rezumē SPKC epidemioloģe.