"Politico": Krievijas kaimiņvalstis gatavo savas slimnīcas karam (2)

Medicīniskās palīdzības plānošana kara gadījumā vairs nav hipotētiska nepieciešamība NATO austrumu flangā, norādīja "Politico", sniedzot pārskatu par to, kas šajā nolūkā tiek darīts Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Izdevums vēsta, ka visas NATO austrumu valstis pašlaik apsver, kā to veselības aprūpes iestādēm vajadzētu darboties krīzes gadījumā, organizējot mācības, iegādājoties personālam ķiveres un bruņuvestes, kā arī būvējot pazemes operāciju zāles.

"Jautājums nav par to, vai Krievija uzbruks. Jautājums ir par to, kad," izdevumam sacīja Igaunijas Veselības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Ragnars Vaiknemets.

"Politico" runāja arī ar Lietuvas veselības ministra vietnieku Danielu Naumovu, kurš raksturoja savas valsts pozīciju Krievijas un Baltkrievijas kaimiņos un norādīja, ka Suvalku koridors, kas tās savieno caur Poliju un Lietuvu, būtu viens no visticamākajiem Krievijas uzbrukuma virzieniem.

NATO austrumu valstīm gatavošanās karam nav izvēles jautājums, bet gan kritiska prasība, atzīmē "Politico".

Izdevums atzīmēja, ka Krievijas agresija Ukrainā ir parādījusi, ka mūsdienu konflikti nesaudzē ne medicīnas sistēmu, ne tās personālu, tāpēc Austrumeiropas valstis to ir ņēmušas vērā.

Piemēram, Viļņas Universitātes slimnīcas Santaras klīnika, kas atrodas tikai 50 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas, ir sākusi pazemes infrastruktūras, patvertņu, helikopteru nosēšanās laukuma un autonomu energosistēmu būvniecību, kas ļautu slimnīcai darboties pat elektrības vai ūdens padeves pārtraukuma gadījumā.

Elektroģeneratoru uzstādīšana medicīnas iestādēs ir izplatīta, jo Ukrainas pieredze ar Krievijas uzbrukumiem liecina, ka elektroapgāde tiek pastāvīgi pārtraukta.

"Politico" arī norāda, ka slimnīcas šajā reģionā bieži vien ir daudzstāvu ēkas, kas ir padomju laika relikts un ir īpaši neaizsargātas sava lieluma dēļ.

"Nevaru iedomāties, ka strādātu slimnīcas augstākajos stāvos, vienkārši gaidot, kad tā saņems triecienu," sacīja Vaiknemets. Tāpēc slimnīcas sagatavo pagrabus iespējamām operāciju zālēm.

Tā kā pat vislabāk sagatavotās slimnīcas nevar darboties bez zālēm, medicīniskā aprīkojuma un citiem piederumiem, Baltijas valstis ir sākušas palielināt savus krājumus, norāda "Politico".

Izdevums arī piemin, ka kopš koronavīrusa pandēmijas Latvijā ir spēkā ieteikums glabāt vismaz trīs mēnešu zāļu krājumus. "Nekad nebūtu domājusi, ka man būs jāsaka paldies kovidam, bet, pateicoties pandēmijai, mēs atradām finansiālos līdzekļus," runājot par krājumu iegādi, sacīja Veselības ministrijas ģenerālsekretāra vietniece Agnese Vaļuliene.