Joprojām tiek meklētas atbildīgās personas, kuras februārī Lielbritānijā atstāja 29 vērtīgas čūskas miskastē. Šī lieta samulsinājusi teju visus Lielbritānijas iedzīvotājus, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Atskats uz notikušo

2020. gada 13. februārī ugunsdzēsēji Faringdonas glābēju stacijā Sanderlendā saņēma ziņojumu par visai netipisku incidentu. Norādīta tika adrese tepat pie viņu ēkas, kur atradās atkritumu tvertne.

Lokanās kustības pavisam noteikti liecināja, ka kaut kas atrastajā spilvendrānā ir dzīvs un vēlas no tā izkļūt.

Miskastē tika atrasti 13 karaliskie pitoni, kas bija sabāzti spilvendrānā. Katra čūska bija aptuveni 60 līdz 120 centimetrus gara.

Uz notikuma vietu tika izsaukta Karaliskā apvienība cīņai pret cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (RSCPA) un tās priekšnieks, kas nogādāja letarģiskā stāvoklī esošās čūskas savās mājās.

Nākamajā rītā vietējais veterinārārsts konstatēja, ka 12 čūskas ir veselīgas, taču viena no tām bija stipri cietusi. Vēlāk čūska nomira.

Lietai tika piesaistīts RSCPA inspektors Trevors Vokers, kurš pārvietoja čūskas uz speciālu apvienības saimniecību Jorkšīrā. Vokers pieteicās tās vest savas automašīnas bagāžniekā.

"Mums kopumā bija 12 maisi ar čūskām. Katrs rāpulis atradās savā maisā. Tās pēc tam tika ieliktas zābakos, lai tām būtu silti un patīkami," stāstīja Vokers.

"Savai sievai es neko neteicu līdz nebijām nobraukuši pusi no maršruta. Domāju, ka viņa nebūtu diez ko priecīga, uzzinot, ka bagāžniekā ir 12 čūskas," norādīja Vokers.

Pēc tam, kad Vokers nogādāja čūskas saimniecībā, viņš devās tālākās ģimenes darīšanās. Ieskatoties savā "iPad" planšetē nākamajā dienā, viņš saņēma jaunu trauksmes signālu - tajā pašā vietā tika atrasti vēl divi maisi ar vairākām čūskām. Šajā reizē maisos atradās viens karaliskais pitons un 15 kukurūzas čūskas.

"Jebkuram normālam cilvēkam būtu sākusies panika un kārtīgs apjukums," sacīja bezpeļņas organizācijas "Ziemeļaustrumu reptiļu glābšana" pārstāvis Aleks Vudss.

"Tā ir nežēlība un nevienam nepatīk noskatīties, kā kaut kas tāds notiek ar dzīvniekiem. Tas tikai parāda to, cik nenopietni cilvēki mēdz izturēties pret saviem hobijiem," piebilda Vudss.

"Šīs ir ļoti neparastas čūskas. Vienmēr būs kādas čūskas, kuras izbēgs no terārija, bet nākamajā dienā tās gulēs saulē. Šis ir citādāks gadījums," sacīja Vokers.

"Lielais čūsku skaits norāda uz plānu pārdot rāpuļus. Iespējams, tām bija jānonāk kādā dzīvnieku melnajā tirgū," savas domas izteica RSCPA inspektors.

Vokers pauda neizpratni par to, kurš būtu gatavs "palaist vējā" naudu, kuru par čūskām varēja iegūt.

RSCPA turpina lietas tālāko izmeklēšanu, taču situāciju apgrūtina fakts, ka apkārtnē nav nevienas novērošanas kameras. Dzīvnieku tiesību aizstāvju grupa PETA piedāvājusi 2500 britu mārciņu atlīdzību par jebkādu informāciju, kas varētu palīdzēt notvert vainīgo.

Nekādas skaidrības un vairāki potenciālie scenāriji

Visā Lielbritānijā mājas apstākļos kopumā tiek turētas aptuveni 400 000 čūskas, tiesa, pitonu un kukurūzas čūsku uzturēšana nav lēta. RSCPA aicina saimniekus katru rāpuli izmitināt savā teritorijā, lai tam būtu pietiekami daudz vietas. Telpām jābūt vēdinātām un jākontrolē gaisa mitrums tajās.

"Šo čūsku uzturēšana ir dārgs prieks, kas uzreiz no aizdomās turamo loka izslēdz tos cilvēkus, kuriem mājās ir tikai viens terārijs," norādīja Vokers.

Rāpuļu kopēji nespēj iedomāties, kuram cilvēkam varēja piederēt tik daudz čūsku.

"Ja kāds mēģinātu atbrīvoties no tik lielas kolekcijas, visi par to zinātu. Nezinu nevienu cilvēku vai veikalu, kuram būtu piederējusi tāda čūsku kolekcija," uzskata Vudss.

Tas izmeklētājiem liek domāt, ka no čūskām nav atbrīvojies to īpašnieks. Izmeklētāji pieļauj domu, ka notikusi traģēdija, piemēram, sabrukusi māja vai nomiris kāds radinieks, kurš mantojumā atstājis savas čūskas.

Britu Nacionālā rāpuļu labklājības dienesta (NCRW) pārstāvis Kriss Ņūmens piekrīt, ka čūsku neparastā parādīšanās ir liels pārsteigums. "Tie, kuriem čūsku kolekcionēšana ir hobijs, lieliski pazīst viens otru. Izslēdzu šādu scenārija iespējamību."

"Parasti cilvēki, kuri rūpējas par kukurūzas čūskām, rūpējas tikai par tām, nevis pērk klāt vēl karaliskos pitonus," norādīja Ņūmens.

Ņūmens RSCPA izmeklētāju teiktajā saskata apzinātu apvainojumu rāpuļu saimnieku kopienai. "Par rāpuļiem vienmēr dzīvnieku aizstāvju organizācijās izsakās negatīvi." 

Vudss norāda, ka daudziem RSCPA iesaistīšanās lietas izmeklēšanā radījusi zināmas neērtības, jo sabiedrībai ir iebildumi pret eksotisko dzīvnieku turēšanu mājas apstākļos.

Kad 2000. gadā valdība izstrādāja likumu, kas ļāva iedzīvotājiem turēt eksotiskos dzīvniekus legāli. Pret šo likumu tika organizēti protesti.

RSCPA savā paziņojumā vēstīja, ka "apvienībai ir bažas par rāpuļu, kuri ir mājdzīvnieki, tirdzniecību un uzturēšanu, jo tiem ir nepieciešami specifiski dzīvošanas apstākļi. Piemēram, vairākas rāpuļu sugas spēj izaugt lielas, piemēram, kā karaliskie pitoni."