Astoto dienu ASV turpinās protesti pret rasismu un policijas vardarbību

Veselības aprūpes darbinieki pievienojas protestiem Ņujorkā.

FOTO: Reuters/ScanPix

ASV jau astoto dienu nerimstas protesti, kurus izsaukusi melnādainā Džordža Floida nāve aresta laikā, un otrdien, 2. jūnijā, Savienoto Valstu pilsētu ielās atkal izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Lielas demonstrācijas un mītiņi notikuši arī Losandželosā, Filadelfijā, Atlantā un Sietlā. 

Vietām Ņujorkā protesti atkal pārauguši sadursmēs ar policiju, veikalu demolēšanā un marodierismā, taču dienas laikā tie lielākoties bijuši miermīlīgi, vēsta laikraksts "The New York Times".

Vašingtonā protestētāji pulcējās netālu no parka, no kura tie tika padzīti pirmdien, lai prezidents Donalds Tramps varētu no Baltā nama nokļūt līdz vandāļu izdemolētajai vēsturiskajai Svētā Jāņa baznīcai un pie tās nofotografēties.

Lai gan dienas laikā protesti pret policijas vardarbību lielākoties ir miermīlīgi, pēc tumsas iestāšanās vērojami vandālisma akti, ļaunprātīga dedzināšana un laupīšana.

Naktī uz otrdienu divās no pilsētām, kur notika protesti, tika sašauti arī pieci policisti.

Vašingtonā demonstranti, iestājoties tumsai, atteicās izklīst un pakļauties varasiestāžu izsludinātajai komandantstundai.

Arī Ņujorkā tūkstošiem cilvēku, ignorējot komandantstundu, kas sākās plkst. 20.00, turpināja savu gājienu.

Neskatoties uz vardarbības epizodēm, saskaņā ar pirmdien un otrdien veikto aptauju vairums amerikāņu atbalsta protestētājus.

64% respondentu, kurus pēc aģentūras "Reuters" pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", pauduši simpātijas pret ļaudīm, kas izgājuši ielās, kamēr pretēju viedokli izteikuši tikai 27%, bet deviņi procenti nav varējuši uz šo jautājumu atbildēt.

Vairāk nekā 55% amerikāņu izteikušies, ka neatbalsta veidu, kādā Tramps mēģina tikt galā ar protestiem. Tostarp 40% respondentu pauduši "kategorisku" neapmierinātību ar Trampa gatavību izmantot pat armiju nekārtību apslāpēšanai. Tikai trešdaļa amerikāņu pauduši atbalstu prezidenta nostājai, lai gan vispārēju atbalstu Trampa politikai izteikuši 39% aptaujāto.

Saskaņā ar ziņām, ko otrdien sniedzis Nacionālās gvardes komandieris, šobrīd 18 000 gvardu sniedz atbalstu tiesībsargāšanas iestādēm jau 29 pavalstīs.

Taču Tramps draudējis nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī armiju.

Pentagons jau nosūtījis apmēram 1600 karavīru, kas izvietoti Vašingtonā un tās apkārtnē.

Trampa kareivīgais tonis jau izsaucis satraukumu daļā esošo un bijušo militārpersonu.

"Amerika nav kaujas lauks. Mūsu līdzpilsoņi nav ienaidnieki," tviterī norādījis atvaļinātais ģenerālis un bijušais apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Mārtins Dempsijs.

Uz augšu