Saeima pieņem jaunu likumu, kas regulēs Covid-19 krīzes seku pārvarēšanu pēc ārkārtas situācijas

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kurā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt Covid-19 krīzes sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Likuma mērķis ir noteikt vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, daļa no kuriem paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības mēģinājumu piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu izstrādē un pieņemšanā.

Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc plašām debatēm atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus kompromisus, lai saglabātu parlamentāro kontroli un novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos valdības un atsevišķu ministru rokās. Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā regulējuma, paredzēja pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma pārdali un izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.

Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot opozīcijas priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.

Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma redakcijas Saeima vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu - jauno speciālistu pabalstu, uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.

Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī - 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu dīkstāves laikā.

Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par spēļu zāļu aizliegumu.

Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Savukārt pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.

Uz augšu